Stoltenbergs pēc sēdes pavēstīja, ka aliansei ar Krieviju pastāv ievērojamas viedokļu atšķirības attiecībā uz Kremļa pieprasītajām "drošības garantijām", taču NATO sabiedrotie ir gatavi tikties ar Krievijas pārstāvjiem atkal.
"Starp NATO sabiedrotajiem un Krieviju šajos jautājumos ir ievērojamas viedokļu atšķirības un šīs atšķirības nebūs viegli mazināt," sacīja Stoltenbergs. "Taču pozitīvā pazīme ir tā, ka visi NATO sabiedrotie un Krievija sēdās pie viena galda."
Pēc Stoltenberga teiktā, abas puses "izteica nepieciešamību pēc dialoga un izskatīt tālāku tikšanos grafiku".
Viņš sacīja, ka sabiedrotie piekrituši rīkot virkni sarunu ar Maskavu par dažādiem stratēģiskiem jautājumiem.
"Krievijai nebija tajā pozīcijā, lai piekristu šim priekšlikumam. Viņi to arī nenoraidīja un Krievijas pārstāvji paskaidroja, ka viņiem ir nepieciešams laiks, lai atgrieztos pie NATO ar atbildi," pavēstīja Stoltenbergs.
Viņš arī brīdināja, ka Krievijai nebūs veto tiesību pār jebkādu Ukrainas lēmumu pievienoties NATO, un aicināja uz deeskalāciju saistībā ar Krievijas koncentrētajiem spēkiem pie Ukrainas robežas.
"Ukraina ir suverēna valsts, Ukrainai ir tiesības uz pašaizsardzību. Ukraina nav drauds Krievijai," sacīja Stoltenbergs. "Tā ir Krievija, kas ir agresors. Tā ir Krievija, kas ir izmantojusi spēku un turpina izmantot spēku pret Ukrainu. Un tad viņi savelk aptuveni 100 000 karavīru, artilēriju, bruņutehniku, dronus, desmitiem tūkstošiem kaujai gatavu kareivju un izmanto draudošu retoriku - tā ir problēma."
Krievijas aizsardzības ministra vietnieks Aleksandrs Fomins padomes sarunās norādīja, ka Krievijas un NATO attiecības atrodas "kritiski zemā līmenī".
"Tas notiek uz globālās nestabilitātes, teroristisko draudu, kārtējās bruņošanās sacensības izvēršanas, kā arī Eiropas drošības arhitektūras pilnīgas degradācijas fona," Fomina teikto Briselē NATO un Krievijas Padomes sēdē citē Krievijas Aizsardzības ministrija.
Fomins sēdē padomes dalībniekiem sniedza "Krievijas vērtējumu par šā brīža stāvokli Eiropas drošības jomā, kā arī sniedza paskaidrojumus par militārajiem aspektiem Krievijas vienošanās projektā par drošības garantijām", piebilda ministrijā.
Padomes sarunu gaitā Maskava atklāti norādīja aliansei uz nopietnajiem riskiem, pie kādiem var novest tālāka attiecību pasliktināšanās, preses konferencē pēc sanāksmes sacīja Krievijas ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Gruško.
"Šodien mums nav apvienojošas pozitīvas darba kārtības. Nav vispār," sacīja diplomāts.
Dziļi nobažījusies par Krievijas spēku koncentrēšanos pie Ukrainas robežām, alianse jau mēnešiem centusies noorganizēt NATO un Krievijas Padomes tikšanos, taču pēc spiegošanas skandāla oktobrī šis diplomātijas ceļš šķita apdraudēts.
Padome tiek izmantota dialogam kopš 2002.gada.
Maskava izvirzījusi Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja uz 1997.gada 27.maiju, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".
Briseles sarunās piedalījās Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs un citas augsta ranga Krievijas amatpersonas. Viņi uz Briseli devās pēc ASV un Krievijas amatpersonu drošības sarunām, kas notika pirmdien Ženēvā.
Li.