Slaidiņš atsaucās uz Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieka Valērija Zalužnija nesen pausto, ka Ukrainai trūkst galvenokārt aviācijas sauszemes operāciju atbalstam. Līdz ar to nevar uzturēt straujākus tempus, turklāt ikviena valsts pirms jebkuras savas operācijas cenšas atkarot savu gaisa telpu un dot masīvus triecienus, bet Ukrainai šīs iespējas trūkst.
"Tāpat Ukrainai lielas problēmas sagādā krievu izveidotie mīnu lauki, kas arī ir svarīgs iemesls, kāpēc šie uzbrukumi nenotiek tādā tempā, kādā varbūt daudzi gaida. Jābūt pacietīgiem," norādīja eksperts. Tehnika, kas aprīkota ar atminēšanas iekārtām, pati kļūst par samērā vieglu mērķi, turklāt krievi šos mīnu laukus piesedz un plaši izmanto "Lancet" bezpilota lidaparātus, kas Ukrainas spēkiem kļuvuši "par sērgu."
Neraugoties uz aviācijas trūkumu, Ukrainas pretuzbrukums turpina virzīties uz priekšu, taču tas notiktu sekmīgāk, ja ukraiņiem būtu tālās darbības raķetes, taču, piemēram, vācieši atsakās tās dot, baidoties par triecieniem Krievijas teritorijai. Krievi darot visu, lai ar draudiem ietekmētu Rietumvalstis.
Jau ziņots, ka pretuzbrukums virzās lēnā tempā, jo Ukraina nevēlas veltīgi riskēt ar savu karavīru dzīvībām, paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
"Mums ir bijušas spēcīgas lietavas, kas ir palēninājušas virzību. Partneri piegādā ieročus lēnāk, nekā gaidīts, un mums ir svarīgi, lai visi ieroči mums būtu, pirms mēs sākam," skaidroja Zelenskis.
Viņš sacīja, ka Ukrainai jau nācās apturēt ofensīvu, jo artilērija ieradās pārāk vēlu.
ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) direktors Viljams Bērnss nesen slepeni apmeklējis Ukrainu, kur viņš tikās ar izlūkdienestu pārstāvjiem un prezidentu Volodimiru Zelenski.
Tikmēr laikraksts "The Washington Post" vēsta, ka Ukrainas amatpersonas iepazīstinājušas viņu ar plāniem līdz gada beigām atkarot Krievijas okupētās teritorijas un sākt sarunas par pamieru.