Provizoriskie rezultāti liecina, ka šo programmu atbalstījuši 69 procenti referenduma dalībnieku.
Plāns paredz, ka atkarībā nonākušie cilvēki divreiz dienā apmeklēs klīnikas, kur viņi medicīnas darbinieku uzraudzībā varēs sev injicēt heroīnu.
Programmas atbalstītāji uzskata, ka ar šo soli tiks samazināts noziegumu skaits, kas saistīti ar narkotikām un ļaus izvairīties no tādu infekciju kā HIV un hepatīts izplatīšanās.
Šī programma tika aizsākta jau pirms 14 gadiem, pēc tam, kad sabiedrība bija sašutusi par atkarīgajiem, kas narkotikas injicēja publiskās vietās, visbiežāk parkos.
Šveices Sabiedrības veselības dienesta dati liecina, ka šajā laikā narkomāno izdarīto noziegumu skaits ir samazinājies par 60 procentiem.
Programmas pretinieki, to vidū parlamenta opozīcijā esošie konseravtīvie spēki, kas bija referenduma iniciatori, uzskata, ka sabiedrībai nav jāsedz programma, kuras ikgadējās izmaksas ir 26 miljonu Šveices franku (aptuveni 14 miljoni latu). Nauda tiek ņemta no veselības apdrošināšanas, kuru veic visi valsts pilsoņi.
Kritiķi arī uzskata, ka pieņemtais lēmums kaitēs jaunatnei un atkarīgajiem, kas tādējādi nevēlēsies savā dzīvē ko mainīt.
Svētdien šveicieši balsoja arī par marihuānas legalizēšanu, tomēr 63 procenti dalībnieki bija "pret".