Vēlētāji atbalstījuši likuma grozījumus, kas cita starpā paredz, ka dezertēšana no armijas turpmāk nevarēs būt pamats, lai Šveicē pieprasītu patvērumu.
Ieceres pretinieki un cilvēktiesību aizstāvji gan pauduši vilšanos par šādu referenduma iznākumu. "Šis referendums ir katastrofa patvēruma meklētājiem un bēgļiem, uzvarētāju tajā nav," teikts paziņojumā, ko izplatījusi organizācija, kas pieprasīja rīkot referendumu par likumā veiktajām izmaiņām. Tā gan pauž atzinīgus vārdus "iedzīvotāju mazākumam, kam vēl ir sirdsapziņa". Arī starptautiskās cilvēktiesību organizācijas Amnesty International Šveices filiāles vadītāja Manona Šika pauda nopēlumu "'ļoti, ļoti lielajai" vēlētāju daļai, kas nobalsoja par grozījumiem likumā.
Turpretī galēji labējās Šveices Tautas partijas (SVP) politiķe Selīna Amandruza pauda gandarījumu par referenduma iznākumu, norādot, ka deviņi no desmit patvēruma meklētājiem Šveicē ierodas "ekonomisku apsvērumu" vadīti. "Neapšaubāmi ir nepieciešama sistēmas maiņa," viņa norādīja.
Pašreiz Šveice izskata ap 48 000 iebraucēju patvēruma piešķiršanas lūgumus. No tiem 28 631 patvēruma lūdzējs Šveicē ieradās pērn. Pērn Šveicē ieradās lielākais skaits iebraucēju kopš 1999.gada, kad Balkānu kara dēļ Šveicē patvērumu lūdza 48 000 cilvēku.
Šveicē ir viens patvēruma lūdzējs uz 332 iedzīvotājiem. Šis rādītājs lielāks ir tikai Maltā, Zviedrijā un Luksemburgā.
Jāpiebilst, ka vienlaikus Šveices vēlētāji svētdien referendumā noraidījuši priekšlikumu valdības jeb Federālās padomes locekļus izraudzīties tiešās vēlēšanās. Tas nozīmē, ka septiņus Federālās padomes locekļus arī turpmāk izvēlēsies parlaments.
Labējā Šveices Tautas partija (SVP/UDC), kas bija nākusi klajā ar iniciatīvu vēlētājiem tieši izraudzīties ministrus, skaidroja, ka tas aizvēršot "spraugu" valsts tiešās demokrātijas sistēmā. Iniciatīvas komiteja uzsvēra, ka pienācis laiks paplašināt pilsoņu tiesības, ļaujot tiem ievēlēt arī valdību. Tas padarīšot valdības veidošanas procesu caurskatāmāku un pielikšot punktu politiskajām intrigām, kas pavada ministru izraudzīšanu parlamentā, norāda iniciatīvas autori.
Kandidātus uz ministru amatiem izvirza lielākās partijas, bet to apstiprināšana likumdevēju balsojumā saistīta ar politiķu savstarpējo tirgošanos, lai nodrošinātu tā dēvētās maģiskās formulas ievērošanu, kas tradicionālajām partijām garantē noteiktu pārstāvniecību federālajā padomē.
Taču SVP, kurai no lielajām partijām šobrīd vienīgajai ir tikai viens ministrs, lai gan parlamentā tai ir vislielākā pārstāvniecība, ar šādu valdības veidošanas kārtību nav apmierināta. Partija joprojām nav atguvusies no pazemojuma, kuru tai sagādāja SVP vicepriekšsēdētāja Kristofa Blohera nepārvēlēšana Federālajā padomē 2009.gadā.
Šī bija jau trešā reize, kad Šveices mūsdienu vēsturē iekustināts jautājums par valdības locekļu tiešām vēlēšanām. Arī iepriekšējās divās reizēs pagājušā gadsimta sākumā vēlētāji šo ideju ar lielu balsu vairākumu noraidīja.