Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +3 °C
Viegls lietus
Pirmdiena, 30. decembris
Daniela, Dāniels, Dāvids, Dāvis

Svētdien gaidāmas prezidenta vēlēšanas narkokarā asiņojošajā Meksikā

Pēdējos sešus gadus Meksikai gandrīz nepārtraukti ir bijusi pievērsta pasaules uzmanība. Par nožēlu pašiem meksikāņiem tai nav nekāda sakara ar apbrīnojamiem ekonomiskiem vai citiem ievērojamiem sasniegumiem. Meksikas vārda regulārā parādīšanās televīzijā un ziņu virsrakstos saistīta ar brutālajām slepkavībām un publiskās vietās atrastiem līķiem bez galvas, un citām zvērībām, ko savstarpējās cīņās pastrādājuši žēlastību nepazīstošie narkokarteļu algotņi.

Vardarbība lielajā Latīņamerikas valstī uzliesmoja pēc tam, kad 2006. gada nogalē prezidenta amatā stājās konservatīvais Felipe Kalderons, kurš pasludināja karu pret karteļiem un visā valstī izvietoja vairākus desmitus tūkstošu karavīru. Svētdien meksikāņi vēlēs jaunu prezidentu, bet visi četri amata kandidāti pirms vēlēšanām ir centušies izvairīties no jautājuma, ko viņi darīs, lai iegrožotu narkobandas, kas terorizē 112 miljonu iedzīvotāju lielo valsti.

55 tūkstoši mirušo

Neoficiālie skaitļi liecina, ka kopš 2006. gada Meksikas narkokaros bojāgājušo skaits ir sasniedzis 55 tūkstošus. 2010. gadā ar narkotikām saistītos uzbrukumos un apšaudēs dzīvību zaudēja 15 tūkstoši cilvēku, bet pērn nogalināto skaits pieauga gandrīz līdz 17 tūkstošiem.

Šogad drošības situācija valstī ir uzlabojusies, un no 1. janvāra līdz 25. maijam narkokaros bojāgājušo skaits bija nedaudz lielāks par 4300, kas ir par 18% mazāk nekā attiecīgajā laika posmā 2011. gadā, teikts pirms dažām nedēļām publicētajā Sandjego Universitātes pētniecības institūta ziņojumā. Ja tendence turpināsies, 2012. gadā narkokarteļu upuru skaits būs mazāks nekā iepriekšējos gados.

64% Meksikas iedzīvotāju atbalsta armijas iesaistīšanu cīņā pret narkokarteļiem, bet tikai 21% uzskata, ka F. Kalderona stratēģija strādā, noskaidrojies laikraksta El Universal rīkotajā aptaujā. «F. Kalderonam bija ļoti skaidra vīzija, ko sākotnēji uztvēra ar ovācijām. Bet pēc sešiem gadiem un tik daudz mirušajiem mēs esam sapratuši, ka tas nav pareizais ceļš, tas nav devis rezultātu,» ziņu aģentūrai Reuters stāsta bijusī Mičoakanas štata sabiedrības drošības ministre Minerva Bautista, kura 2010. gadā izdzīvoja narkobandas uzbrukumā.

Reformēs policiju

Decembrī beidzas F. Kalderona prezidentūra (Meksikā prezidentu ievēl uz vienu sešus gadus ilgu termiņu), bet neviens no viņa iespējamajiem pēctečiem nav skaidri pateicis, ko darīs, lai apturētu asinsizliešanu valstī. Nevienā no divām priekšvēlēšanu debatēm televīzijā neviens no četriem kandidātiem neieminējās par cīņu pret narkotikām un narkokarteļiem. Ir izskanējušas tikai vispārīgas frāzes par nepieciešamību uzlabot sabiedrības drošību un samazināt vardarbību, galveno uzmanību veltot ekonomiskiem un sociāliem jautājumiem.

Galvenais pretendents uz uzvaru svētdien paredzētajās Meksikas prezidenta vēlēšanās Enrike Penja Njeto no centriski kreisās Institucionālās revolucionāru partijas ir paziņojis, ka ievēlēšanas gadījumā viņa prioritāte drošības jautājumos būs slepkavību, nolaupīšanas un izspiešanas gadījumu skaita samazināšana, cīņai ar narkobosiem neveltot tik pastiprinātu uzmanību kā pašlaik.

Viņš arī sola īstenot plašas reformas policijā, lai izskaustu likumsargu vidū plaši izplatīto korupciju un uzlabotu viņu spēju cīnīties ar organizēto noziedzību, tādējādi pakāpeniski aizvācot karavīrus no Meksikas ielām. Politiskie pretinieki gan apgalvo, ka E. P. Njeto varētu noslēgt «miera līgumu» ar karteļiem, nevis centīsies tos apkarot.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Miris bijušais ASV prezidents Džimijs Kārters

100 gadu vecumā miris bijušais ASV prezidents un Nobela Miera prēmijas laureāts Džimijs Kārters, kurš vadīja valsti no 1977. līdz 1981.gadam, paziņoja viņa bezpeļņas fonds.

Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits