„Pasaulē vairāk nav tādu ekonomiku, kurām būtu imunitāte pret krīzi, un tas vienlīdz attiecas kā uz trūcīgajām, tā attīstības un attīstītajām ekonomikām,” izteicās K. Lagarda. Viņa tāpat atzīmēja, ka iespējamā recesija skārs nevis kādu vienu valstu grupu, bet gan atstās spēcīgu negatīvu ietekmi uz visas pasaules ekonomiku. „SVF uzskata, ka visām valstīm, neatkarīgi no valsts un politiskās iekārtas vai reliģijas, ir jāapvienojas cīņai ar krīzi,” paziņoja Kristīna Lagarda.
Kā atzīmē The Wall Street Journal, SVF vadītāja tāpat aicināja visas valstis, kurām ir jebkādas iespējas, sniegt palīdzību Eiropai. Viņa atzīmēja, ka eirozonas valstis saviem spēkiem nevar izkļūt no parādu krīzes, bet Eiropas finanšu sistēmas sabrukums dos triecienu visas pasaules ekonomikai. Konkrētas darbības, kādas varētu veikt citas valstis, K. Lagarda nav nosaukusi.
Novembra sākumā G20 valstu līderi vienojās nepieciešamības gadījumā palielināt finansējumu SVF cīņai ar parādu krīzi eirozonā. Savukārt decembra sākumā kļuva zināms, ka Eiropas bankas piešķirs SVF 200 miljardus eiro palīdzības sniegšanai no parādu krīzes cietušajām valstīm. Vēl agrāk Eiropas Savienības valstis vienojās palielināt Eiropas stabilizācijas fondu līdz triljonam eiro, taču tas tā arī netika izdarīts.
2011. gada novembrī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) publicēja ziņojumu, saskaņā ar kuru izaugsme pasaules lielākajās ekonomikās būs iespējama tikai ar nosacījumu, ka tās spers iedarbīgus soļus izaugsmes atbalstīšanai. Saskaņā ar OECD prognozi, 2011. gadā „Lielā divdesmitnieka” valstu IKP pieaugums būs 3,9 procenti, nākamajā gadā – 3,8 procenti, bet 2013. gadā – 4,6 procenti. Ekonomikas „saraušanos” OECD neparedzēja.
Lielā depresija tiek uzskatīta par vienu no pašām ilgstošākajām ekonomiskajām krīzēm pasaules vēsturē. Tā sākās 1929. gadā un ilga līdz pat Otrajam pasaules karam. Krīze skāra gandrīz visas valstis, kas piedalījās globālajā tirdzniecībā. Visvairāk cieta Francija, Lielbritānija, ASV un Kanāda. Krīzes laikā krasi samazinājās rūpnieciskā ražošana, būvniecība un investīcijas, kas noveda pie bankrotu vilņa un bezdarba pieauguma.