Uz tām kopā ar citu valstu eiroparlamentāriešiem devusies arī Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere. Viņa informē, ka patlaban situācija Tadžikistānā ir mierīga. Taču sastaptie cilvēki atzinuši, ka vairāk satraucas nevis par valsts virzību uz demokrātiskām pārmaiņām, bet par sociālekonomisko nestabilitāti. Lielas izredzes šajās vēlēšanās ir valsts prezidenta Tadžikistānas Tautas demokrātiskai partijai. Savukārt opozīcijas partijas patlaban ir vājākās pozīcijās un jēdziens opozīcija tiek tulkots negatīvi.
Augstākais likumdošanas varas un pārstāvniecības orgāns Tadžikistānā ir divpalātu parlaments. Apakšpalāta sastāv no 63 deputātiem, kurus vēlēšanās ievēl uz pieciem gadiem. 65% deputātu (41 cilvēks) ievēl vienmandātu vēlēšanu apgabalos, bet 35% deputātu (22 cilvēki) ievēl vienotā Republikas līmeņa apgabalā proporcionāli balsu skaitam, kas saņemtas par politisko partiju izvirzīto kandidātu sarakstiem.
Iepriekšējās parlamenta vēlēšanas Tadžikistānā notika pirms pieciem gadiem, un lielāko balsu skaitu tajās ieguva Tadžikistānas Tautas demokrātiskā partija.
Tadžikistāna neatkarību ieguva 1991.gadā, un kopš tā laika ievērojami pasliktinājusies ekonomiskā situācija. Pēc Padomju Savienības sabrukuma nebija vairs iespējams saņemt finansiālo palīdzību no savienības budžeta. Deviņdesmito gadu sākumā Tadžikistāna politiskās nestabilitātes dēļ piedzīvoja pilsoņu karu, kas radīja lielus zaudējumus valsts ekonomikai.
Tadžikistāna ir autoritāra valsts, kas ieslīgusi pārtikas, enerģijas krīzēs, plaši izplatīta ir narkotiku tirdzniecība un ēnu ekonomika.
Tadžikistānā šodien notiek parlamenta vēlēšanas
Tadžikistānā šodien, 28.februārī, norisinās parlamenta vēlēšanas.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.