Par Aļošu sauktā pieminekļa pārvietošana uz Tallinas Brāļu kapiem atstāja sekas, par kādām Igaunijas valdība nez vai spēja iedomāties. Diezgan precīzi ir nosakāmi zaudējumi, kas radās, Krievijai iedarbinot ekonomiskās sviras. Par 40% gada laikā samazinājušies dzelzceļa pārvadājumi uz Krieviju, un Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministrijas eksperti lēsuši, ka zaudējumi ir ap 6,8 miljardu kronu (ap 300 miljonu latu), rakstīja biznesa laikraksts DV. Ir krities arī Krievijas tūristu pieplūdums, uz austrumu kaimiņzemi mazāk tiek eksportēta cūkgaļa un citi Igaunijas ražojumi, liekot uzņēmējiem meklēt jaunus tirgus.
Attiecības neuzlabojas
Kremlis, Aļošas pārvietošanas saniknots, šā gada laikā regulāri atradis arī citus iemeslus Igaunijas kritizēšanai. Taču Igaunijas Valsts prezidents Tomass Hendriks Ilvess un premjers Andruss Ansips atšķirībā no Latvijas politiķiem nav laiduši garām iespējas iedzelt kaimiņvalstij par tās starptautisko un cilvēktiesību politiku. "Laikā, kad Krievija gatavojās prezidentu maiņai, censties uzlabot ar to attiecības būtu visai bezcerīgi," Dienai sacīja Tartu universitātes profesors un Igaunijas Ārpolitikas institūta vadītājs Andress Kasekamps.
Arī sociologs Juhans Kivirehks Dienai norāda, ka "Krievija nav eņģelis", un ir grūti ar to būt draudzīgam. "Integrācijai tas nepalīdz, tomēr problēma ir, ka mūsu politiķi ne vienmēr saprot, ka Krievija un mūsu pašu krievvalodīgie nav viens un tas pats," viņš saka. Viens no reāliem soļiem ir lēmums izveidot sabiedriskās televīzijas kanālu krievu valodā, lai krievvalodīgajiem dotu iespēja informāciju gūt no Igaunijas avotiem. Politiķu vidū diskusijas par to bija ilgas. J.Kivirehks kā pozitīvu faktu min, ka tautas lietu ministre Urve Palo nupat ir publiski apņēmusies iemācīties krievu valodu. Taču tas notika neilgi pēc tam, kad Igauņu valodas institūta direktors izteicās, ka kvievvalodīgo centieni mācīties igauņu valodu to kropļo, nevis palīdz.
Skolās mierīgi
Negaidīti mierīgi sabiedrībā šoruden tika uztverta krievu skolu pakāpeniskā pāreja uz mācībām igauņu valodā, taču eksperti domā, ka palīdzēja ilgais sagatavošanās laiks un fakts, ka reforma nav ne tuvu tik strauja, kā Latvijā. Tomēr, kā norāda J.Kivirehks, socioloģiskās aptaujas rāda, ka krievvalodīgo iedzīvotāju interese par Igaunijas politiku pēc aprīļa notikumiem ir kritusies.
Sabiedrības noskaņojumu parādīs, cik mierīgi paies pirmā gadadiena. Oficiāli mītiņu ar mērķi aizstāvēt "demokrātiskās vērtības Igaunijā" pieteikusi tikai organizācija Nakts sardze, kuras atbalstītāji, iespējams, bija arī saistīti ar aprīļa notikumiem, taču policija, pēc iekšlietu ministra teiktā, ir gatavībā novērst jebkādus incidentus. Turklāt nesen valdībā ir apstiprināti grozījumi likumos, kas šādos gadījumos paplašina policijas pilnvaras un iespējas izmantot dažādus palīglīdzekļus - prese tos jau nodēvējusi par "bronzas nakts paketi". Igaunijā joprojām turpinās tiesas procesi pret grautiņu dalībniekiem. Līdzšinējiem piešķirti galvenokārt nosacīti sodi.
***
nemieri
2007.gada sākumā Igaunijas parlaments pieņem likumu, kas ļauj no Tallinas centra pārvietot pieminekli padomju karavīriem. Strīdi par to ilguši gadiem, vairums krievvalodīgo to neatbalsta
Ar pieminekļa demontāžu 26.aprīlī sākas masveida demolēšana Tallinā. Pāris dienu laikā vairāki simti aizturēto, pusotra simta cietušo, viens gājis bojā
Krievijas amatpersonas protestē, sākas ekonomiskās sankcijas. Igaunijas vēstniecību Maskavā ielenc prokremliskās jauniešu organizācijas
Divu nedēļu garumā tiek bloķētas Igaunijas laikrakstu un valsts iestāžu interneta lapas. Hakeru pēdas ved uz Krieviju
Pēc gada attiecības ar Krieviju joprojām ir sliktas, cieš arī ekonomika. Turpinās tiesas procesi pret vandaļiem