Tripolē atrastie dokumenti liecina par ciešu CIP un Lībijas izlūkdienestu sadarbību

'arābu krāsainās revolūcijas" - ilgi spēlējošā daudzpakāpju strātēģija - Islama iznīcināšanai, jo Islams pat savā tagadējā formā - ir bīstams pasaules varas elitei

Nav loģiska izskaidrojuma tam, kāpēc ASV atbalstīja Ēģiptes un Tripoles režīmu vardarbīgu gāšanu, jo gan Mubaraks, gan Kadafi bija cieši ASV sabiedrotie cīņā ar Alkaidu. Alkaida tagad draud ar terora aktiem Alzīrijai par to, ka tā nepalīdzēja gāst Kadafi. Gan Ēgiptē, gan Lībijā pie varas tagad var nākt islāmistu radikāļi un ASV savu rīcibu viņus atbalstot var visai ātri nakties nožēlot.

Simpātijas un atbalsts ir kā saha spēlē- jau sākot spēli, vienīgā saglabajamā figūra ir karalis. Pārējās figūras tiek izspēlētas līdz noteiktam laikam. Bet informācija nav nekas nezināms. Kadafi režīma pozīcija pret islama fundamentālsitu un radikaļu darbību praksē ir zināma. Spēles notikumus Lībija ievēroja- pēc spēles scenārija sabiedrotie tiek norakstīti jaunām kombinācijām- tas, ka radikāļu vienības sāka daudz piesaukto "vardarbības" epizodi dumpja sākumā, ir pagaidām neatbildētais jautājums, kā viņas to varēja iesākt ( organizatoriski, koordinatīvi). Mācība "bāleliņiem"- kāda velna pēc "paļauties" uz ASV, Francijai, Lielbritānijai, ja nezini, kuru brīdi tiec pakļauts plānotajai rotācijai, norakstīšanai , izslēgšanai? Tātad, paļauties nevar ne uz vienu. Notiekt paļaušanos ( vai orjentāciju) par "simbolisku vērtību", 'pamatnostādni", "nemaināmu kursu" nav racionali un droši- " no lāča bēgot, agri vai vēlu iekriesi vilkam rīklē." Bet tā ir izstrādāta metodika attiecībās ar valstīm, Un valstis un sabiedrības paļaujas, tiklīdz tās paļaujas, viņas pārstaj būt domājošas un modras.

Vai tad kāds vēl nezina, kā ASV un Lielbritānija ik pa laikam maina savas prioritātes un simpātijas, atbalstu? Pietiek atcerēties, kurā pusē ASV bija Irākas - Irānas konflikta laikā. Tā arī te.