Trūkst skaidrības par gāzes cauruļvada Nabucco nākotni

Turcijas galvaspilsētā Ankarā pirmdien plānots parakstīt līgumu par gāzes cauruļvada Nabucco būvēšanu — ar to Eiropas valstis vēlas mazināt atkarību no Krievijas gāzes. Taču projekta nākotne joprojām ir neskaidra, jo nav zināms, no kurienes ņemt gāzi, ar ko piepildīt cauruļvadu.

3300 km garo cauruļvadu paredzēts būvēt no Turcijas uz Austriju. Tas nodrošinās Kaspijas reģiona gāzes piegādi Eiropas Savienības valstīm, apejot Krieviju. Nabucco projektā piedalīsies Turcija, Bulgārija, Rumānija, Ungārija, Austrija un Vācija. Cauruļvadu sāks būvēt 2010.gadā, un tas varētu izmaksāt 7,9 miljardus eiro (5,5 miljardi latu). Nākotnē iecerēts, ka pa Nabucco cauruļvadu plūdīs līdz pat 31 miljardam kubikmetru gāzes gadā, tas nodrošinātu 5—10% no ES gāzes patēriņa. Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozo uzsver, ka šis projekts ir ļoti svarīgs Eiropas enerģētikas drošībai.

Tomēr līdz gāzes krānu atvēršanai vēl tāls ceļš ejams. Projekta dalībniekiem līdz šim bija grūti vienoties par līguma noteikumiem, piemēram, citas valstis iebilst pret Turcijas vēlmi paturēt 15% gāzes, kas plūdīs pa Nabucco. Daudz lielākas problēmas rada neskaidrība par to, no kurienes tiks ņemta Nabucco nepieciešamā gāze. Lielākās cerības liktas uz Azerbaidžānu, taču azerbaidžāņi devuši mājienus, ka sliecas atbalstīt konkurējošo projektu South Stream. Tas ir Gazprom projekts, kas paredz būvēt cauruļvadu zem Melnās jūras, lai sūtītu gāzi uz Bulgāriju un tālāk uz citām Eiropas valstīm. Arī citas Kaspijas reģiona valstis pagaidām atturējušās piedāvāt savu gāzi Nabucco projektam.