Dubaija kopš sava uzplaukuma sākuma vienmēr centusies pārsteigt pasauli ar iespaidīgām pārmērībām: tieši šajā Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) daļā uzbūvēts pasaulē augstākais debesskrāpis, greznākā viesnīca un lielākais akvārijs; Dubaija lepojas arī ar mākslīgām salām, milzīgiem lielveikaliem un slēpošanas trasi pašā tuksneša svelmē. Taču tagad Dubaijas iedzīvotāji drūmi joko, ka Dubaijā gaidāma arī vislielākā ekonomikas krīze.
Finanšu problēmu dēļ sapnis par Dubaijas varenību draud izgaist kā mirāža, kas kādu laiku maldinājusi tuksnesī ieklīdušo ceļinieku. Tūkstošiem ārzemnieku, kas ar savu darbu veicinājuši Dubaijas labklājību, steidzas atgriezties dzimtenē, jo Dubaijā viņiem vairs nav darba un izaugsmes iespēju.
Sūkļveida ekonomika
Vēl nesen Dubaija lepojās, ka lielpilsētas vidū debesskrāpji aug kā sēnes pēc lietus, bet tagad liela daļa grandiozo projektu apturēti naudas trūkuma dēļ. Piemēram, uz laiku atlikta Formula?1 atrakciju parka būvēšana, kurā bija paredzēts ieguldīt 460 miljonus dolāru. Dubaijas mārketinga firma Proleads ziņo, ka iesaldēts vairāk nekā 50% celtniecības projektu. Nekustamā īpašuma cenas strauji krītas, un bankas vairs nav gatavas aizdot naudu jaunu projektu īstenošanai.
Ekonomikas krīze atsegusi trauslos pamatus, uz kuriem bija būvēta Dubaijas labklājība. Atšķirībā no citām Persijas līča valstīm Dubaijai ir diezgan maz naftas, tādēļ emirāta valdnieki nolēma attīstīt pakalpojumu nozari. Vēl pirms dažiem gadu desmitiem Dubaija bija kluss nostūris, kurā ļaudis nodarbojās galvenokārt ar zvejniecību, tirdzniecību un pērļu ieguvi. Taču reģiona izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis pavēra iespēju pārveidot Dubaiju par arābu pasaules finanšu centru un tūrisma galvaspilsētu. Ļaudis no citām arābu valstīm devās uz Dubaiju, lai kārtotu darījumus un izklaidētos salīdzinoši brīvā gaisotnē. Vēlāk viņiem pievienojās tūristi no Eiropas, Āzijas un citiem reģioniem.
Dubaijas pētnieks Kriss Deividsons secina, ka emirāts bija kļuvis par "sūkļveida ekonomiku", kas savāca finanšu resursus no apkārtējās pasaules. Ilgu laiku šķita, ka šis modelis ir ļoti tālredzīgs, jo nav atkarīgs no naftas cenu svārstībām. Taču pasaules finanšu krīze paralizēja Dubaijas ekonomikas asinsriti.
"Dubaija ir daudz paveikusi, lai mazinātu savas ekonomikas atkarību no naftas. Taču problēma ir tā, ka Dubaija attīstīja ļoti svārstīgas nozares, piemēram, nekustamā īpašuma biznesu, tūrismu, finanšu pakalpojumus un tirdzniecību. Tagad visas šīs nozares cietušas pasaules ekonomikas krīzes dēļ," aģentūrai AP stāsta Moody"s Investors Service analītiķis Tristans Kūpers.
Treknie gadi beigušies
Dubaijas izaugsme lielā mērā bija būvēta uz parāda, emirāta saistību kopējais apjoms pārsniedz 80 miljardus ASV dolāru. Tagad valdībai un valsts uzņēmumiem jādomā, kā nomaksāt kredītus. Palīgā solījis nākt brālīgais Abū Dabī emirāts, kas Dubaijai piedāvā finansiālu palīdzību. Taču apmaiņā pret šo palīdzību Abū Dabī noteikti mēģinās gūt kādu labumu, lai nostiprinātu savas pozīcijas kā vadošais AAE emirāts. "Toreiz, kad Dubaija bija bagāta un veiksmīga, visi gribēja ar to draudzēties. Tagad, kad emirāta kabatas ir tukšas, neviens vairs negrib būt par Dubaijas draugu," spriež AAE politikas eksperts Deividsons.
Uz māju pusi raugās arī milzīgā viesstrādnieku kopiena, kas Dubaijā ieradās uzplaukuma laikā. Dubaijā viesstrādnieku ir četrreiz vairāk nekā vietējo iedzīvotāju, jo emirāts aktīvi vilināja cilvēkus no visas pasaules, piedāvādams labu algu un izdevīgu nodokļu politiku. Dubaijas brīnumu palīdzēja radīt amerikāņu baņķieri, britu inženieri, krievu programmētāji, indiešu celtnieki, filipīniešu auklītes un daudzu citu profesiju pārstāvji no visām pasaules malām.
Dubaija nereti kritizēta par vienkāršo strādnieku ekspluatāciju, piemēram, žurnāls National Geographic rakstīja, ka celtniecības palīgstrādnieks par 12 stundām smaga darba saņēmis tikai piecus dolārus dienā. Tagad daudziem liegta iespēja nopelnīt arī šādu summu.
"Dubaija mums nozīmēja darbu un naudu, ko varējām nosūtīt uz dzimteni. Tagad es savai ģimenei Pakistānā varu nosūtīt vienīgi sliktas ziņas," sarunā ar AP sūrojas 36 gadus vecais pakistānietis Muhammeds Munīrs Bahadārs, kurš zaudējis darbu celtniecībā.
Bangladešas vēstniecība Dubaijā informē, ka katru nedēļu tūkstošiem viesstrādnieku paliek bez darba. "Pirms gada nafta maksāja 140 dolāru par barelu. Tagad tās cena ir 40 dolāru. Pasaka tuvojas beigām. Dubaijā vairs nenotiek gandrīz nekāda celtniecība," aģentūrai AFP stāsta vēstniecības pārstāvis.
Bēg no parādnieku cietuma
24 gadus vecais viesstrādnieks Marūns Abū Naders telesabiedrībai Al Jazeera atzīst, ka Dubaija sāk līdzināties spoku pilsētai. "Cilvēki bariem vien pamet pilsētu, atstājot aiz sevis visu iedzīvi, jo nespēj nomaksāt kredītus." Izvairīšanās no kredītu nomaksas Dubaijā nav nekāda joka lieta, jo nemaksātājus var ieslodzīt parādnieku cietumā. Rietumvalstu prese ziņo, ka Dubaijas lidostā atstātas neskaitāmas automašīnas, jo viesstrādnieki aizbēguši uz dzimteni, pametot aiz sevis visu.
34 gadus vecā francūziete Sofija, kura zaudējusi darbu reklāmas nozarē, pagaidām palikusi Dubaijā, jo vēl cer atrast jaunu darbu. Uzplaukuma laikā viņa Dubaijā iegādājusies gandrīz 300 000 dolāru vērtu dzīvokli, ņemot kredītu uz 15 gadiem. "Man ir ļoti bail, jo esmu nopirkusi īpašumu. Ja nespēšu samaksāt kredītu, man draud parādnieku cietums," Sofija stāsta laikrakstam The New York Times. Jaunu darbu meklē arī irākiešu inženieris Hamza Tiabs, bet pagaidām bez panākumiem. "Agrāk daudziem no mums šeit bija laba dzīve, bet tagad mēs nevaram nomaksāt parādus. Mums atliek vien gulēt, smēķēt, dzert kafiju un mocīties ar galvassāpēm par šo situāciju.