Lielākās protesta akcijas notika Vācijā, Polijā un Nīderlandē, bet Londonas centrā sapulcējās aptuveni tūkstotis protestētāju.
Vairāk nekā 25 000 demonstrantu izgāja ielās Vācijas pilsētās, bet Bulgārijas galvaspilsētā Sofijā protestēja aptuveni 4000 cilvēku.
Neskatoties uz sniegu un salu, tūkstošiem pārsvarā gados jaunu demonstrantu izgāja ielās arī virknē citu Eiropas valstu, tostarp Varšavā, Prāgā, Slovākijā, Bukarestē, Viļņā, Parīzē, Briselē un Dublinā.
Jau vairākas nedēļas pret ACTA vērsto protestu centrs bijusi Polija, kuras valdība pagājušajā nedēļā, reaģējot uz sabiedrībā valdošo noskaņojumu, iesaldēja nolīguma ratifikācijas procesu.
Polijā demonstrācijas sestdien notika arī Krakovā, Katovicē, Lešno, Radomā, Ščecinā, Varšavā, Vroclavā un Poznaņā.
Polijas piemēram sekojusi arī Čehija un Slovākija, apturot pretrunīgi vērtētā nolīguma ratifikācijas procesu. Arī Latvija ir apturējusi ratifikāciju. Austrumeiropā pret ACTA vērsta īpaši asa kritika, protestētājiem to pielīdzinot agrāko komunistisko režīmu realizētai nemitīgai uzraudzības sistēmai.
Protesti sestdien norisinājās arī Lielbritānijā, Austrijā, Itālijā, Beļģijā, Bulgārijā, Kanādā, Horvātijā, Dānijā, Igaunijā, Lietuvā, Somijā, Grieķijā, Ungārijā, Šveicē, ASV, Zviedrijā un citviet. Gan reālās, gan virtuālās kampaņas sākās jau pirms 26.janvāra, kad Tokijā daudz kritizēto nolīgumu parakstīja 22 ES dalībvalstis.
Vienošanās par ACTA tika panākta starp ES, Austrāliju, Kanādu, Meksiku, Maroku, Jaunzēlandi, Japānu, Singapūru, Dienvidkoreju, Šveici un ASV. Nolīguma mērķis ir paaugstināt starptautiskos standartus intelektuālā īpašuma aizsardzības jomā, cita starpā aktīvāk vēršoties pret medikamentu un citu preču viltošanu.
Taču visasākos protestus izpelnījies uzbrukums nelegālajām lejupielādēm un failu apmaiņas vietnēm, interneta lietotājiem bažījoties, ka ACTA varētu ierobežot viņu brīvību tīmeklī.
Valstu valdības saņēmušas krietnu kritikas devu par ACTA parakstīšanu, jo veiktas pārrunas ar ierakstu kompānijām un komerciālajiem medijiem, bet ne ar interneta lietotājus pārstāvošajām organizācijām. Pēc kritiķu domām, ACTA pārāk lielu varu piešķir autortiesību turētājiem, piemēram, ļaujot tiem panākt mājaslapu slēgšanu bez tādiem pierādījumiem, kādus pieprasītu tiesa.