Cilvēki sapulcējās vienā no Honkongas lielākajiem parkiem, kur pēdējos 30 gadus notikuši Tjaņaņmeņas slaktiņa piemiņas pasākumi. Mazākas demonstrācijas notika arī citur Honkongā, kur pēdējā laikā pieaugusi spriedze saistībā ar Ķīnas pieņemto nacionālās drošības likumu.
Kontinentālajā Ķīnā ir aizliegtas atklātas diskusijas par Tjaņaņmeņas slaktiņu, kurā tika nogalināti vairāki simti cilvēku, bet atbilstoši dažām aplēsēm - vairāk nekā tūkstotis, kad Komunistiskā partija laukumā iesūtīja tankus, lai Pekinā apspiestu studentu vadīto demonstrāciju, kurā skanēja prasības pēc demokrātiskām reformām.
Kontinentālajā Ķīnā aizliegti arī šī notikuma atceres pasākumi, bet Honkongā tie ir atļauti. Taču šogad varasiestādes aizliedza masveida atceres pasākumu, aizbildinoties ar rūpēm par sabiedrības veselību, jo pastāv risks inficēties ar jauno koronavīrusu.
Policija aizturēja vairākus demonstrantus iepirkšanās rajonā, bet galveno mītiņu neizjauca.
Honkongas likumdošanas sapulce neilgi pirms mītiņiem apstiprināja likumprojektu, kas kriminalizē apvainojumus Ķīnas nacionālajai himnai. Demokrātijas atbalstītāji to uzskata par vēl vienu piemēru brīvību atņemšanai.
Ķīnas plāni uzspiest Honkongai drošības likumu pastiprinājuši bažas par Honkongas brīvību un autonomijas zaudēšanu.
Likums paredz sodus par darbībām, kas uzskatāmas par draudu nacionālajai drošībai un var apdraudēt Ķīnas varu Honkongā.
Pekina arī varēs atvērt Ķīnas aģentūru filiāles Honkongā, lai apspiestu vardarbīgus protestus un aktivitātes, ko Pekina uzskata par ārvalstu iejaukšanos.
Bijušajai britu kolonijai Honkongai, kas ir viens no pasaules lielākajiem finanšu centriem, ir autonomas teritorijas statuss, atšķirīga tieslietu sistēma un tās pilsoņiem ir paredzētas plašākas tiesības nekā pārējā komunistu pārvaldītajā Ķīnā. Šādu statusu līdz 2047.gadam jeb 50 gadus pēc atdošanas Ķīnai Honkongai noteic Londonas un Pekinas vienošanās.
Pareizaisjautājums