Protesta akciju organizēja pilsoniskās sabiedrības grupas, pēc kuru sniegtajām ziņām pirmdien Budapeštas ielās izgājuši teju 100 000 cilvēku.
Jau ziņots, ka 1.janvārī Ungārijā stājās spēkā valsts jaunā konstitūcija, kurā atzīts, ka nācijas garīgo un intelektuālo vienotību uztur Dievs un kristietība, ka dzīvība sākas no ieņemšanas brīža un laulība ir savienība starp vīrieti un sievieti.
Saskaņā ar jauno pamatlikumu, ko aprīlī pieņēma valsts parlaments un parakstīja prezidents Pāls Šmits, šī valsts turpmāk sauksies nevis Ungārijas Republika, bet vienkārši Ungārija.
Konstitūcijā ietverts arī likums, kas nosaka, ka opozicionārā Sociālistiskā partija (MSZP) ir atbildīga par komunistu laikā valdījušās Ungārijas Sociālistiskās strādnieku partijas izdarītajiem noziegumiem, kā arī noteikts, ka Konstitucionālajai tiesai nav tiesību lemt par budžetu, nodokļiem un muitas nodevām, kamēr Ungārijas parādu apmērs nebūs zemāks par 50% iekšzemes kopprodukta.
Tāpat jaunais valsts pamatlikums nosaka, ka Ungārijas tiesu sistēmu turpmāk uzraudzīs jauna institūcija, kuras vadītāju ievēl parlaments, un Ungārijas prezidentam ir tiesības atlaist parlamentu, ja tas nav spējis līdz attiecīgā gada 31.martam pieņemt valsts budžetu.
Jaunās konstitūcijas kritiķi uzskata, ka tā ierobežo Konstitucionālās tiesas tiesības, apdraud mediju plurālismu un pieliek punktu tiesu varas neatkarībai.
Budapeštā sapulcējušies protestētāji nosodīja premjerministra Viktora Orbana valdību un pārmet valdošajai labēji centriskajai partijai "Fidesz" demokrātijas ierobežošanu valstī.
Sagaidot valdības amatpersonu un prezidenta ierašanos operā, kur notika svinīgs pasākums par godu jaunajai konstitūcijai, demonstranti skandēja tādus saukļus kā "Pietiek", "Orbana diktatūra" un "Orbanistāna".
"Viktors Orbans un viņa pakalpiņi pārvēta Ungāriju no daudzsološas vietas Eiropas tumšākajā traipā," demonstrācijā paziņoja kāds MSZP parlamenta loceklis, aicinot cilvēkus "izsvēpēt Orbana diktatūru".
Jau ziņots, ka bažas par Ungārijas jauno pamatlikumu paudušas arī kaimiņvalstis, īpaši attiecībā uz tajā iekļauto formulējumu, ka Ungārija "ir atbildīga par to ungāru likteņiem, kas dzīvo ārpus Ungārijas robežām".
Jauno pamatlikumu kritizējusi arī Eiropas Savienība (ES), ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone un starptautiskā cilvēktiesību aizstāvju organizācija Amnesty International.