Uzbrukumā Sūsā 26.jūnijā tika nogalināti 30 briti, trīs Īrijas, divi Vācijas, viens Beļģijas, viens Portugāles un viens Krievijas pilsonis. Atbildību par uzbrukumu uzņēmās teroristu organizācija Islāma valsts.
Astoņas dienas pēc terorakta Tunisijas prezidents uz 30 dienām noteica valstī ārkārtas stāvokli.
"Mēs esam iesaistīti nežēlīgā cīņā pret terorismu, lai pasargātu dzīvības un īpašumus, aizsargātu republikas režīmu (..), pilsonisko valsti un tās institūcijas," parlamentam sacīja Tunisijas premjerministrs Habibs Esids.
Viņš sacīja, ka teroristu grupējumi gatavo citas operācijas ar mērķi nogalināt maksimāli daudz cilvēku, graut morāli un ekonomiku.
Tikmēr tiesību aizstāvju grupas brīdināja, ka ārkārtas stāvoklim nevajadzētu apspiest brīvību, kas valstī iegūta pēc ilggadējā diktatora Zina el Abidina ben Ali gāšanas 2011.gadā.
Tomēr Esids solīja, ka terorisma apkarošana nenotiks uz cilvēktiesību rēķina.
Tās netiks aizskartas, solīja premjers.
Tunisija pašreiz ceļ 186 kilometrus garu žogu gar Lībijas robežu. To tika izlemts darīt pēc teroristu uzbrukuma Tunisas muzejam martā, kad tika nogalināti 22 cilvēki, lielākoties tūristi.
Darbs pie barjeras celtniecības sākās aprīlī un tiks pabeigts līdz gada beigām, atklāja kāda Aizsardzības ministrijas amatpersona.
Iekšlietu ministrija trešdien paziņoja, ka pazuduši 33 jauni tunisieši, galvenokārt musulmaņu fundamentālisti. Mediji ziņoja, ka viņi, ļoti iespējams, pievienojušies ekstrēmistiem Lībijā.
Izmeklētāji uzskata, ka abos pēdējā laika lielākajos teroraktos Tunisijā uzbrucēji izgājuši teroristu apmācību Lībijā.
Ārkārtas stāvoklis dod drošības spēkiem ārkārtas pilnvaras, tostarp ļauj varasiestādēm aizliegt streikus un publiskas sanāksmes un pastiprināt kontroli pār medijiem.