Valstī neapšaubāmi populārākais politiķis, kas jau kopš 2002. gada pārliecinoši tur varas grožus, tiek kritizēts par centieniem palielināt islāma lomu sekulārās valsts politikā un aizvien pamanāmāku autoritārisma rokrakstu viņa darbībā.
Pēdējais piliens daudzu turku neapmierinātības kausā bija policijas pārmērīgā spēka lietošana pret cilvēkiem, kas pagājušajā otrdienā ieņēma Stambulas centrā esošu parku, lai miermīlīgi iebilstu pret tur paredzēto koku izciršanu un vērienīgajiem celtniecības darbiem, pirms kuriem varasiestādes nerīkoja sabiedrisko apspriešanu.
Kampaņa pārtop protestos
Pēc tam, kad pagājušajā piektdienā policija ar asaru gāzi un ūdensmetējiem izdzenāja parkā esošos, dažu simtu vides aktīvistu kampaņa pret zaļās zonas iznīcināšanu, lai tās vietā uzbūvētu iepirkšanās centru un luksusa dzīvojamos apartamentus, pārtapa par visu valsti aptverošiem plašiem protestiem pret R.T. Erdoanu un viņa vadīto Taisnīguma un attīstības partiju (AKP).
Nedēļas nogalē dažāda mēroga protesti esot notikuši 67 pilsētās un 81 provincē. Turcijas Iekšlietu ministrija pirmdien informēja, ka kopš pagājušās otrdienas visā valstī aizturēti aptuveni 1750 protestētāju, bet vairākums jau esot atbrīvoti, raksta AP.
Visspraigākie notikumi norisinājās protestu epicentrā Stambulas Taksimas laukumā, kas atrodas blakus pārbūvei paredzētajam parkam, un Ankarā. Turcijas Ārstu asociācijas apkopotā informācija liecina, ka protestu laikā ievainojumus guvuši 1700 cilvēku.
R.T. Erdoans gan svētdien, gan pirmdien ar televīzijas starpniecību aicināja ievērot mieru. Viņš paziņoja, ka protestus esot izprovocējusi opozīcijā esošā centriski kreisā Republikāniskā Tautas partija, bet tajos piedaloties «ekstrēmi elementi». Aculiecinieki gan apgalvo, ka, piemēram, Stambulā lielākā daļa protestētāju ir sekulāri noskaņoti jaunieši no vidusšķiras ģimenēm.
Turcijas lielākie plašsaziņas līdzekļi skopi atspoguļo protestus, tāpēc daudzi svaigāko informāciju par tiem iegūst no sociālajiem tīkliem, kurus protestētāji izmanto mobilizācijai. Tas acīmredzot ļoti nepatīk premjeram, kas sociālos tīklus nodēvēja par «lielāko draudu sabiedrībai».
Noreibuši no varas
R.T. Erdoans arī nejūtas ērti, ka protestētāji viņu dēvē par sultānu un diktatoru. «Es neesmu tautas saimnieks. Diktatūra nav man asinīs un raksturā. Esmu tautas kalps,» viņš paziņoja.
Tajā pašā laikā viņš ir paudis, ka valdība neatteiksies no plāna realizēt grandiozos apbūves projektus Taksimas laukuma apkaimē, kur paredzēta vieta arī jaunai mošejai. «Es negrasos prasīt atļauju opozīcijai vai saujiņai vandāļu,» tā - R.T. Erdoans.
R.T. Erdoana 13 gadu ilgās valdīšanas laikā Turcija ir piedzīvojusi ekonomisko uzplaukumu, ko apliecina dārgi būvniecības projekti Stambulā un citās lielākajās pilsētās. Bet valdošās partijas kritiķi uzskata, ka valdošā elite nerīkojas demokrātiski, neprasot sabiedrības viedokli par liela mēroga projektiem, kurus nereti realizē varai pietuvināti uzņēmēji.
«Viņi ir noreibuši no varas,» vēsturnieks Edhems Eldems stāsta The New York Times. «Viņi ir zaudējuši savus demokrātiskos refleksus un atgriežas pie turku politikas būtības - autoritārisma.»
Pie varas esot AKP, Turcijas politiskajā un sabiedriskajā dzīvē ir pieaugusi islāma loma. Pirms dažiem gadiem valdība atcēla aizliegumu sabiedriskās vietās valkāt tradicionālos musulmaņu lakatus, bet nesen spēkā stājās likums, kas neatļauj skūpstīties sabiedriskās vietās.
Pagājušajā mēnesī AKP kontrolētais parlaments pieņēma likumprojektu, kas stingri ierobežo alkohola tirdzniecību un reklamēšanu, iepriecinot R.T. Erdoanu, kurš uzskata, ka ikviens alkohola lietotājs ir alkoholiķis. Daudzi turki uzskata, ka ar šo likumu valdība vēlas kontrolēt viņu personisko izvēli.