"Ukraina ieviesīs vīzu režīmu Krievijas Federācijas pilsoņiem," vietnē "Telegram" paziņoja Zelenskis, piebilstot, ka valdība attiecīgu lēmumu, domājams, pieņems jau šodien.
Valdības lēmums izbeigs bezvīzu režīmu, kas attiecās uz Krievijas pilsoņiem kopš 1991.gada, kad Ukraina atguva neatkarību pēc Padomju Savienības sabrukuma.
Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks skaidroja, ka Ukraina par šādu soli izšķīrusies, jo Krievija 24.februārī iebruka Ukrainā, un valstij nepieciešams stingrāk kontrolēt, kas iebrauc no Krievijas.
"Drošība ir prioritāte," uzsvēra Jermaks.
Ukrainas un Krievijas robeža ir gandrīz 2300 kilometrus gara, un daudzām ģimenēm ir radi abās robežas pusēs.
Taču, kopš Krievija 2014.gadā anektēja Ukrainai piederošo Krimu, to Krievijas pilsoņu skaits, kas ceļo uz Ukrainu, ir ievērojami sarucis.
2013.gadā Ukrainu apmeklēja 10,8 miljoni Krievijas pilsoņu, bet 2014.gadā vairs tikai 2,5 miljoni. No 2015.gada līdz 2019.gadam apmeklētāju skaits saruka līdz aptuveni 1,5 miljoniem gadā, liecina Ukrainas Robežsardzes sniegtā informācija.
2019.gadā un 2020.gadā ceļošanu paralizēja Covid-19 pandēmija, un Ukrainu apmeklēja mazāk nekā 500 000 Krievijas pilsoņu gadā.
Pēdējos gados Ukraina kļuvusi par iecienītu patvērumu arī liberāli noskaņotajiem Krievijas pilsoņiem, kas pametuši Krieviju autoritārā režīma dēļ.
Līdz janvāra beigām Ukrainā uzturēšanās atļaujas bija gandrīz 175 000 Krievijas pilsoņu, atsaucoties uz Ukrainas migrācijas dienesta amatpersonu, vēstīja ziņu aģentūra AFP. Taču realitātē Ukrainā, domājams, dzīvoja krietni vairāk Krievijas pilsoņu, jo vīzas nebija nepieciešamas.