Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +15 °C
Viegls lietus
Piektdiena, 27. septembris
Ilgonis, Ādolfs

Uz strīdīgajām salām dodas tūkstošiem Ķīnas zvejas kuģu

Vairāku tūkstošu Ķīnas zvejas kuģu flotile devusies uz Austrumķīnas jūras salu grupu, kas patlaban atrodas Japānas kontrolē, bet uz kuru pretenzijas ir arī Ķīnai, pirmdien vēsta ziņu aģentūra Kyodo News. Flotile Senkaku jeb Djaoju salu apvidu varētu sasniegt pirmdien vakarā vai otrdien no rīta.

Tokijas un Pekinas strīds par Austrumķīnas jūras salu grupu no jauna uzliesmoja pagājušajā nedēļā. Japānas valdība 10.septembrī apstiprināja lēmumu par privātā īpašumā bijušo salu iegādi. Oficiālais salu īpašnieks būs Japānas Krasta apsardze.

Reaģējot uz šo Japānas lēmumu, Pekina izsauca Japānas vēstnieku Ķīnā, lai paustu kategorisku protestu pret šādu Tokijas soli.

Tokijas un Pekinas starpā vairākkārt izraisījušās domstarpības par to, kurai no tām pieder neapdzīvotās, bet stratēģiski svarīgās salas Austrumķīnas jūrā starp Taivānu un Japānu.

Salas atrodas aptuveni 200 kilometru attālumā no Taivānas un 2000 kilometru attālumā no Tokijas. Atbilstoši Pekinas versijai šīs salas atklājuši ķīnieši vēl XIV gadsimtā, bet Japāna tās ieguvusi 1885.gadā noslēgtā "netaisnīgā" Šimonoseki līguma rezultātā.

Pēc Otrā pasaules kara Japāna zaudēja visas teritorijas, ko tā bija ieguvusi kopš XIX gadsimta beigām, bet Senkaku salas tad nokļuva ASV jurisdikcijā. 1972.gadā ASV atdeva salas Japānai, bet Ķīna šo lēmumu attiecās atzīt. Interese par salām pieaugusi pēc tam, kad šelfā tika uzietas lielas dabasgāzes rezerves.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits