Saipovs ir jau ceturtais uzbeks, kas pēdējā gada laikā ir bijis iesaistīts teroristiskā uzbrukumā tālu aiz Centrālāzijas valsts robežām. Aprīlī Uzbekistānas pilsoņa Rahmata Akilova vadītais kravas auto gājēju ielā Stokholmā notrieca vairākus cilvēkus, nogalinot piecus. Tajā pašā mēnesī Kirgizstānā dzimušais uzbeks Akbaržons Džalilovs uzspridzinājās Sanktpēterburgas metro, paņemot vēl 15 cilvēku dzīvību. Savukārt Uzbekistānas pilsonis Abdulkadirs Mašaripovs 1. janvāra naktī naktsklubā Stambulā nošāva 39 jaungada svinētājus.
Uzbekistānā, tāpat kā pārējās Centrālāzijas republikās, vairākums iedzīvotāju ir musulmaņi, tomēr viņu reliģisko brīvību ierobežo pie varas esošie autoritārie režīmi. Varasiestādes stingri raugās, lai ticīgie nesaņemtu tādas reliģiskas idejas, kas tiek uzskatītas par apdraudējumu sekulāro valstu pamatiem. Tāpēc, piemēram, Uzbekistānā visus garīdzniekus apstiprina valdība, bet draudzēs nereti tiek iefiltrēti drošības dienestu ziņotāji. Vēl nesen personas, kuras nebija sasniegušas 18 gadu vecumu, nedrīkstēja apmeklēt mošeju. Uzbeku vīriešiem ir aizliegts nēsāt garu bārdu, jo to uzskata par reliģiskā ekstrēmisma pazīmi.
Ilggadējais Uzbekistānas prezidents Islams Karimovs, kurš pagājušajā gadā nomira, aizliedza islāmistu politiskās partijas un ar bardzību vērsās pret to atbalstītājiem. Viņš savulaik lika izveidot melno sarakstu ar personām, kas tiek uzskatītas par reliģiskajiem ekstrēmistiem. Šiem cilvēkiem ir ierobežotas darba un ceļošanas iespējas, viņiem regulāri ir jāatskaitās varasiestādēm. Līdz šā gada augustam sarakstā bija atrodami aptuveni 18 tūkstošu personu vārdi, bet Karimova pēctecis Šavkats Mirzijojevs lielu daļu no tiem lika izsvītrot.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 6.novembra, numurā!