"Es nododu to starptautiskajai noskaidrošanai," viņš sacīja Polijas ziņu kanālam TVN24.
"Es neļaušu Kiščaka līķim uzvarēt," paziņoja Valensa, norādot uz mirušo komunistiskā režīma ģenerāli, pie kura mājās šie dokumenti tik atrasti.
"Tas pa gabalu ož pēc safabricējuma," teica eksprezidents, noliedzot baumas, ka viņš vēloties pamest Poliju.
Jau vēstīts, ka Polijas Nacionālais piemiņas institūts (IPN) pirmdien publiskoja 1970.gadā ar roku rakstītu saistībrakstu, kas varētu liecināt par Valensas piekrišanu kļūt par komunistiskā marionešu režīma slepeno dienestu informatoru.
Kā ceturtdien paziņoja IPN, kas atbildīgs par komunistu un nacistu pastrādāto noziegumu izmeklēšanu, jaunatklātie dokumenti liecinot, ka Valensa komunistiskā režīma laikā bijis slepeno dienestu informators.
Dokumentu vidū ir arī aģentam Bolekam, sākot ar 1971.gadu, izmaksāto summu saraksts.
Šos dokumentus vēl nav pārbaudījis rokrakstu eksperts, taču IPN vadītājs Lukašs Kamiņskis pagājušajā nedēļā paziņoja reportieriem, ka tie ir īsti komunistu laika drošības dienestu materiāli.
Aizdomas par Valensas sadarbību ar komunistu slepenajiem dienestiem uzvirmoja pēc tam, kad Polijas prokuratūra konfiscēja dokumentus, kurus nelikumīgi glabāja kāda komunistiskā režīma virsnieka ģimene.
Polijas Nacionālā piemiņas institūta preses pārstāve trešdien informēja, ka prokurori ir konfiscējuši dokumentus nelaiķa ģenerāļa Česlava Kiščaka mājās. Kiščaks bija pēdējais komunistiskā režīma iekšlietu ministrs.
Dokumenti tika atklāti pēc tam, kad Kiščaka atraitne piedāvāja institūtam pārdot dokumentus par slepeno informatoru Boleku. Šādu segvārdu it kā izmantojis Valensa. Prokuratūra dokumentus konfiscēja, jo likums paredz to nodošanu izmeklētājiem.
Nobela Miera prēmijas laureāts un kustības Solidaritāte dibinātājs Valensa vairākkārt ir noliedzis jebkādu sadarbību ar komunistiskā režīma slepenajiem dienestiem, un 2000.gadā īpašā tiesa atzina, ka šādas apsūdzības ir nepatiesas.
Tiesa secināja, ka 1985.gadā Iekšlietu ministrijas ziņojumā sīki tika aprakstīta profesionālu viltotāju izmantošana, lai safabricētu dokumentus, kas radītu iespaidu, ka Valensa ir algots aģents. Tiesa norādīja, ka daži viltoti dokumenti 1982.gadā tika nosūtīti arī Nobela prēmijas piešķiršanas komitejas locekļiem, lai liktu šķēršļus prēmijas piešķiršanai Valensam.
Valensa kļuva populārs 1980.gada augustā, kad viņš vadīja streiku Gdaņskas kuģu būvētavā, kas piespieda varasiestādes sākt sarunas un ļāva izveidot neatkarīgo arodbiedrību Solidaritāte, kura bija pirmā brīvā arodbiedrība PSRS pakļautajās Austrumeiropas valstīs. Valensa kļuva par Solidaritātes līderi. 1983.gadā Valensam piešķīra Nobela Miera prēmiju. Pēc komunistiskā režīma sabrukuma no 1990. līdz 1995.gadam viņš bija pirmais atjaunotās Polijas prezidents.