Samita mērķis bija panākt valstu solījumus pastiprināt ANO miera uzturēšanas spēkus un ļaut tos ātrāk izvietot jaunu operāciju sākšanas gadījumā.
"Mūsu mērķim būtu jābūt padarīt katru jauno miera uzturēšanas operāciju (..) efektīvāku par iepriekšējo," sacīja Obama.
ASV pastāvīgā pārstāve ANO Samanta Pauere paziņoja, ka papildu solītajiem 40 000 karavīru un policistu vairāk nekā 50 valstis solījušas arī piešķirt vairāk nekā 40 helikopterus, iesaistīt 15 militārās tehnoloģijas kompānijas un izveidot desmit lauku hospitāļus.
Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins solīja izveidot "pastāvīgu miera uzturēšanas policijas vienību" un izveidot miera uzturēšanas spēku rezervi no 8000 karavīriem.
Obama paziņoja, ka ASV dubultos militāro padomnieku skaitu, kas iesaistīti ANO miera uzturēšanas spēkos, un piedāvās loģistikas atbalstu, tostarp gaisā un jūrā, kā arī apmācību.
ANO mājaslapā pieejamā informācija liecina, ka Savienotās Valstis dod 82 no vairāk nekā 106 500 cilvēku, kas izvietoti ANO miera uzturēšanas misijās, bet ASV sedz vairāk nekā 28% no 8,2 miljardu lielā ANO miera uzturēšanas spēku budžeta.
Pauere martā Briselē aicināja Eiropas valstis vairāk iesaistīties ANO miera uzturēšanas spēkos, norādot, ka pirms 20 gadiem Eiropas valstis veidoja 40% no ANO miera uzturētājiem, bet tagad tikai aptuveni 7%.
Pirmdien vairāk nekā desmit Eiropas valstis solīja palielināt savu ieguldījumu.
Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons solīja nosūtīt 70 karavīrus un ekspertus ANO un Āfrikas Savienības miera uzturēšanas spēkiem Somālijā un līdz 300 karavīriem uz ANO misiju Dienvidsudānā.
"Es uzskatu, ka tas ir mūsu nacionālajās interesēs," samitā paziņoja Kemerons, piebilstot, ka valstu sašķelšanās radītā migrācija var ietekmē visu Eiropu, tāpat kā teroristu nostiprināšanās kādā valstī.