"Es zinu, ka tirgiem un finanšu pasaulei tas daudz nozīmē," atzina van Rompejs. "Aplamo saistību starp banku nedienām un valdības finansēm mēs esam atstājuši aiz muguras, un tas palīdzēs no jauna nodrošināt ekonomikas izaugsmi."
Francijas prezidents Fransuā Olands sacīja, ka jaunā centralizētā institūcija, kuras pienākumos būs grūtībās nonākušu banku glābšana vai likvidēšana, palīdzēs novērst finanšu krīzes un pasargās valdības no nepieciešamības glābt problemātiskas bankas.
"Tagad Eiropas nodokļu maksātājiem, franču nodokļu maksātājiem nebūs jāmaksā, ja radīsies jauna finanšu krīze," norādīja Olands.
Arī Itālijas premjerministrs Enriko Leta jauno institūciju raksturoja kā lielu soli uz priekšu.
Vācijas kanclere Angela Merkele sacīja, ka pēc eirozonas finanšu sistēmas uzraudzības nostiprināšanas nākamais solis būtu ekonomikas politikas ciešāka koordinēšana starp valstīm.
Merkele iestājas par legāli saistošu līgumu noslēgšanu, kas liek eirozonas valstīm realizēt apstiprināto politiku un reformas. Šo līgumu izpildi uzraudzītu ES, kā arī valstis par visu prasību izpildi pretī saņemtu finansiālu palīdzību.
Savukkārt daudzas valstis ir neapmierinātas par suverenitātes zaudēšanu vēl lielākā apmērā Briselei, kā arī par spiedienu no bloka spēcīgākajām valstīm, kā Vācija un Francija. ES līderi lēmumu par šo jautājumu atlikuši līdz nākamā gada oktobrim.
Tikmēr analītiķi jauno vienošanos dēvē par plāksteri, kas nebūs pietiekošs līdzeklis bloka finanšu sistēmas stabilizēšanai, norādot uz kopīgā mehānisma piņķerīgo lēmumu pieņemšanas struktūru un tūlītēji pieejama kopīga finansējuma neesamību.
"Šis kompromiss ir negalants solis pareizā virzienā. Tas atstāj tikpat daudz neatrisinātu problēmu, cik cenšas risināt," norādīja Eiropas Politikas studiju centra pārstāvis Daniels Gross.
Ekonomikas analītikas centra Lisabonas padomes analītiķis Alesandro Leipolds arī norādīja uz garo lēmuma pieņemšanas kārtību jaunajā institūcijā, taču krīzes situācijā lēmums par bankas glābšanu vai slēgšanu bieži vien ir jāpieņem ātri, dažkārt naktī pirms finanšu tirgus atvēršanās.
Kopīgais mehānisms banku finanšu problēmu risināšanai rada "labirinta veida lēmumu pieņemšanas procesu, kas stāv ceļā efektīvam risinājumam," sacīja Leipolds.
Jau ziņots, ka Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi ceturtdien samitā Briselē apstiprināja banku savienības izveidi.
Vienošanās par savienības izveidi tika panākta trešdien, dalībvalstīm piekrītot nodot Briseles rokās plašas pilnvaras, lai vairs nepieļautu bezatbildīgu aizdevēju radītos draudus tautsaimniecībai.
Vienošanās paredz izveidot vienotu mehānismu, kura uzdevums būs likvidēt grūtībās nonākušās bankas.
Paredzams, ka šī sistēma darbību sāks no 2015.gada un pakāpeniski tiks ieviesta desmit gadu laikā.