"Tas nav Berlīnes mūris, tas ir mūris Centrāleiropā starp brīvību un verdzību, un šis mūris ar katru [Ukrainā nomesto] bumbu kļūst augstāks," Zelenskis norādīja Bundestāga deputātiem, kuri viņa videouzrunu sagaidīja ar aplausiem, stāvot kājās.
Runā Ukrainas prezidents atgādināja par Vācijas triumfu pār Aukstā kara sašķeltību, kā arī tieši uzrunāja Vācijas kancleru Olafu Šolcu, aicinot vairāk solidarizēties ar Ukrainu.
"Cienītais Šolca kungs, nojauciet šo mūri," viņš lūdza, atbalsojot 1987.gadā toreizējā ASV prezidenta Ronalda Reigana Berlīnē pausto aicinājumu toreizējam PSRS līderim Mihailam Gorbačovam.
"Sniedziet Vācijai līdera lomu, kādu jūs Vācijā esat pelnījuši," viņš mudināja, vienlaikus kritizējot Berlīnes gadiem ilgo kūtrumu stāties pretī Maskavai un saraut spēcīgās enerģētikas un biznesa saites ar Krieviju.
Zelenskis atgādināja, ka "mēs pie jums vērsāmies. Mēs jums teicām, ka [gāzesvads] "Nord Stream" ir kara gatavošanas instruments".
"Un mēs saņēmām klaji ekonomisku atbildi - tā ir ekonomika, ekonomika, ekonomika, bet tā bija java jaunajam mūrim," uzsvēra Ukrainas prezidents.
Krievijas iebrukums Ukrainā 24.februārī izraisīja gadu desmitiem ilgušo Vācijas enerģētikas, ekonomikas un drošības politikas principu strauju maiņu.
Ar Šolca lēmumu ir apturēts gāzesvada projekts "Nord Stream 2", Vācija ir pievienojusies sabiedroto noteiktajām sankcijām pret Krieviju, būtiski palielinājusi aizsardzības izdevumus, atsakoties no ieroču eksporta aizlieguma uz konflikta zonām un piekrītot piegādāt bruņojumu Ukrainai.
Vācija arī paziņojusi, ka līdz gada beigām vēlas pilnībā atteikties no Krievijas naftas importa, lai gan joprojām ir atkarīga no Krievijas gāzes.
Tomēr Berlīne ir iebildusi pret pilnīgu Krievijas enerģētikas resursu importa aizliegumu, brīdinot, ka tā rezultātā ziemā var trūkt energoresursu un pieaugt inflācija, kas var novest pie Eiropas lielākās ekonomikas nestabilitātes.