Ziemassvētku sagaidīšana Jēzus dzimšanas vietā Bētlemē

"Viens no mūsu gadsimta neparastākajiem cilvēkiem bija tēvs Pio, itāļu priesteris un kapucīnu mūks. Viņš dzimis 1887. gadā, jau no bērnības bijis ļoti dievbijīgs un jau sešpadsmit gadu vecumā iestājies ordenī. Jau no paša sākuma tēvu Pio pavada pārdabiskais, taču 31 gada vecumā viņš kādā parādībā sastopas ar Pestītāju, Kura Mīlestības liesma padara tēvu Pio Sev līdzīgu. Franciskāņu mūka rokās, kājās un sānā paliek asiņojošas rētas, stigmati, kurus tēvs Pio nes visu mūžu, ciešot lielas sāpes. Tēva Pio galvenais dzīves uzdevums bija palīdzēt cilvēkiem. Jau bērnībā Dievs ir viņam parādījis visus tos cilvēkus, kuri pie viņa nāks, un kuriem viņam būs jāsniedz palīdzība. Tēvs Pio palīdzēja cilvēkiem izlabot savas dzīves, izdziedināja neārstējami slimos, palīdzēja briesmās nokļuvušajiem... Uz Sandžovani Rotondo daudzi brauca sūdzēt grēkus. Pie grēksūdzes vienmēr bija rinda; uz to pierakstījās pat dienas un nedēļas iepriekš. Tēvs Pio zināja katra cilvēka grēkus jau pirms viņš tos bija pateicis, tādēļ pie viņa melot nebija iespējams. Grēksūdze pie viņa bija vislabākais veids, kā sevi sakārtot. Vienā šādā grēksūdzē jaunajam poļu priesterim Karolam Vojtilam tad arī tika pateikts, ka Dievs viņu izraudzījis par nākošo Katoļu Baznīcas vadītāju, par pāvestu, un ka viņam jāgatavojas šim augstajam amatam. Protams, tas nāca ļoti negaidīti un to, cik stipri pats kandidāts tam ticēja, mēs varam tikai minēt. Grāmatā "Viņa Svētība" [7] lasām zīmīgu ainu par to, kā toreizējais Krakovas kardināls Vojtila uzņēma ziņu par pāvesta Jāņa Pāvila I nāvi; kā zināms, nākošais pāvests bija viņš pats. Viņš patlaban virtuvē brokastoja, kad šoferis Muha pavēra durvis un skaļi pavēstīja šo, pa radio dzirdēto vēsti: "Vojtila patlaban bēra cukuru tējā. Viņš sastinga un nobālēja, un viņa labā roka arvien bija pacelta. Klusumā vienīgā skaņa bija tējkarotes šķindoņa, tai atsitoties pret zemi. 'Nē,' Vojtila nomurmināja." Pirmais efekts, kādu šī ziņa atstāja uz kardinālu, kā Muha atcerās, bija galvassāpes. Vojtila ieslēdzās viens augšā kapelā uz vairākām stundām, tad turpināja ieplānoto dienas kārtību un brauca vizitēt draudzes."_ _Tātad, lai arī viņš, iespējams, zināja, kam jānotiek, tomēr nespēja to uztvert mierīgi. Šis notikums labi raksturo vispār to, kā cilvēki uzņem iracionālo, īpaši, ja tas tik tiešā veidā attiecas uz viņu personīgo dzīvi NU APMĒRAM TĀ IR, KAD UZ LŪGŠANU ATBILD DIEVS, - šoks ir pamatīgs, kad pārliecinies, ka VIŅŠ tomēr eksistē..

Bētlemes bērns arī šobrīd apdraud Hērodus - starptautisko globālā kapitāla radīto kārtību un cilvēku paverdzināšanas sistēmu! Lūdziet Dievu un domājiet! Antikristīgā liberālisma ideoloģija pieviļ cilvēkus - daudz sola, daudz ņem un maz dod!

Saulgriežu, t. sk. Ziemas saulgriežu, svētki ir bijuši svēti daudzām tautām! To galvenā ideja ir - gaismas uzvara pār tumsu, Saules uzvara pār aukstumu, vasaras uzvara pār ziemu... šo uzvaru iezīmē pagrieziena punkts dabā: visgarākā nakts un visīsākā diena, laiks - no kura turpmāk katra diena kļūst garāka.... – un pamazām atgriežas vasara – ras tās siltumu un dzīvības pamošanos no ziemas miega Taču šo norišu (un pašu svētku) dziļākā simbliskā jēga ir: CERĪBA par DZĪVĪBAS (ko simbolizē Saule) uzvaru pār NĀVI (ziemu, nakti)... Kristietībā šie centieni kulminē: Dievs atbild visu tautu cerībām - pats nākdams pie cilvēkiem kā Kristus, uzņemdamies viņu vietā sodu par grēkiem un tādējādi dāvādams cilvēkiem MŪŽĪGO DZĪVĪBU - Dieva valstībā! Saulgrieži ir simbols Dieva ienākšanai pasaulē un cilvēces izglābšanai no ļaunuma (no garīga aukstuma, dvēseles ziemas, nāves un nāves bailēm) - un nav tik svarīgi vai Jēzus Kristus ir dzimis tieši šajā gadalaikā, pavasarī vai citā gadalaikā, jo svētkos - Ziemassvētkos - mēs simboliski svinām šo pagrieziena punktu kosmiskajā cīņā ar ļaunumu un nāvi... Ziemassvētku prieks par šo kosmisko uzvaru sākas ar adventa laika pārdomām, atturību, grēku nožēlu, ilgām un cerībām... Arī eglīte ir mūžam dzīvā Jēzus Kristus simbols, jo egle ir koks, kas visu gadu ir zaļš. Tradicionāli svētku eglīti iestiprina kustā - un tas ir vēl viens atgādinājums par Jēzus Kristus izpērkošo ciešanu un krusta nāves nozīmi.