Vsouce veidotāji savos aprēķinos balstījušies uz amerikāņu zinātnieku lietoto metodi, lai aprēķinātu elektroniskās tekstu lasīšanas ierīču svara izmaiņas.
Kalifornijas universitātes datorzinātnieks profesors Džons Kubjatovics nesen aprēķināja, ka elektroniskās lasīšanas ierīces ar katru lejupielādēto tekstu kļūst smagākas, jo jaunu datu saglabāšana saistīta ar elektronu turēšanu noteiktā vietā ierīces atmiņā.Kaut arī elektroni jau atrodas ierīcē, datu saglabāšana nozīmē elektronu noturēšanu nekustīgi, kas patērē papildu enerģiju - aptuveni miljardo daļu no mikrodžaula uz vienu bitu datu.
Izmantojot Einšteina slaveno formulu E=mc2, kas nosaka, ka enerģija un masa ir tieši saistītas, Kubjatovics aprēķinājis, ka lasītāja Kindle 4 gigabaitu atmiņas piepildīšana ierīces svaru palielinātu par 0,000000000000000001 gramu.
Ņemot par piemēru Kubjatovica formulu, Vsouce veidotāji izrēķinājuši, ka viss internets sver tikai 50 gramus, kas ir līdzvērtīgs aptuveni vienas lielas zemenes svaram. Tomēr tīmeklī pieejamās informācijas svars ir vienlīdzīgs šķipsniņai putekļu.
50 gramus veido visi elektroni elektrībā, kas nepieciešami interneta funkcionēšanai, pieņemot, ka interneta darbību nodrošina 75-100 miljoni serveru, un neieskaitot šajā mājas personālos datorus.
Internetam nepieciešamās elektrības daudzums sasniedz 40 miljardus vatu, kas sver tikpat cik viena zemene.
Ja interneta svarā tiek iekļauti arī visi pasaules personālie datori, kas pieslēgti tīmeklim, šis svars pieaug līdz aptuveni trim zemenēm.
Tomēr internetā uzglabāto datu apjomu ir grūti novērtēt. Vsauce izmantoja Google valdes priekšsēdētāja Ērika Šmita aplēses, ka internetā atrodas pieci miljoni terabaitu informācijas, no kā Google ir indeksējis 0,04%.
Šāda informācijas apjoma kopīgais svars būtu aptuveni 0,02 miljonā daļa no unces (no 28,3 gramiem), aprēķinājuši raidījuma veidotāji.