Aptuveni pusotru kilometru dziļā un desmit kilometrus platā plaisa, kas stiepjas 100 kilometru garumā, radusies sen pirms apledojuma veidošanās. Domājams, tā ir daļa no plašākas Rietumantarktīdas aizu sistēmas, par kuras esamību pētnieki ir pārliecināti, taču tās ģeogrāfija viņiem nav zināma.
"Iztēlojieties Lielo kanjonu, ko aizpilda ledus, un tam visam pāri vēl guļ kādu kilometru biezs ledus slānis," viņš sacījis, atzīdams, ka aizas apmēri pārsteiguši arī pašus zinātniekus.
Aiza radusies kontinentālās plātnes lūzuma vietā - līdzīgi pazīstamajai Austrumāfrikas lūzumzonai, kur izveidojās lieli ezeri.
Eksperti domā, ka Rietumantarktīdas ledus vairoga sarukšana par aptuveni 10% nosaka klimata pārmaiņu izraisīto jūras līmeņa celšanos, kas dažu paaudžu laikā varētu appludināt daudzas okeāna piekrastes pilsētas. Šī milzīgā, līdz pat četrus kilometrus biezā ledus masa, kas klāj zemi un iestiepjas jūrā, kūst straujāk nekā visi pārējie Antarktīdas ledāji.
Taču zinātniekiem joprojām ir visai skopi priekšstati par sestā kontinenta zemledus topogrāfiju, un tas traucē pienācīgi novērtēt ledus vairoga kušanas apmērus un ātrumu.
Pēc Bingema teiktā, milzīgais kanjons acīmredzot padara šo reģionu jutīgāku pret ledus kušanas faktoriem. Proti, ledus te ir dziļāks un iestiepjas tālu kontinentā, tāpēc siltākais jūras ūdens var iesūkties dziļāk iekšzemē.