Rindās izvietotas dažādas automašīnas, arī jaunās amerikāņu bruņumašīnas MRAP. Atsauksmes par šīm kaujas mašīnām ir dažādas – tās ir daudz labāk pasargātas no improvizētajiem spridzekļiem nekā slavenie hammeri, taču visai vājas braukšanai pa kalnu reģioniem Afganistānā. MRAP sākotnēji tika sagatavoti izmantošanai Irākā, kur lielākoties ir līdzens reljefs un arī labāks autoceļu stāvoklis, bet tagad lielā daudzumā nosūtīti uz Afganistānu.
Kā Dienai stāstījuši latviešu karavīri, kas varējuši izmantot MRAP valsts austrumu provincē Kunārā, arī amerikāņi daudz labprātāk tur tomēr sēžas hammeros. MRAP grūti izbraucamajos kalnu ceļos esot lēna, turklāt savu apmēru dēļ šī bruņotā mašīna ir arī daudz lielāks mērķis, kas tomēr nevar dot pilnīgu drošību no granātmetēja RPG kumulatīvā lādiņa. MRAP bruņumašīnas nepārtraukti tiek uzlabotas ar papildu konstrukcijām, piemēram, parādījies dzelzs režģis, kas vājina bīstamo kumulatīvo strūklu ar ļoti augsto temperatūru.
Bāzes attīstība liek domāt, ka starptautisko koalīcijas spēku vadība šovasar palielinās savas darbības intensitāti arī par relatīvi mierīgu uzskatītajā Afganistānas ziemeļu daļā. Lielākas operācijas, gan ne tādos mērogos kā valsts dienvidos, jau notiek. Arī uz rietumiem no Mazarišarīfas Farjābas provincē, kur atrodas latviešu karavīri. Kā noprotams, koalīcijas spēki cenšas palīdzēt izveidot jaunus vietējās policijas posteņus vietās, kur tie līdz šim nav bijuši.
Tas, acīmredzami, izsauc dažādu pretinieka grupu pretdarbību. Tā vakar kaujas sadursmē nācies nokļūt latviešu karavīriem, kas atrodas Meimenas pilsētā.
Mazarišarīfas bāze šobrīd kļuvusi par atpūtas vietu pirms braukšanas mājup 36 latviešu karavīriem no padomnieku grupas, kas deviņus mēnešus atradās Kunāras provincē. Šīs vienības komandieris, majors Ilmārs Lejiņš Dienai uzsvēra, ka pats galvenais esot tas, ka visi kā viens tagad atgriežoties mājās. Bijuši ievainojumi, kādu karavīru nosargājusi bruņu veste, kurā iestrēgusi lode. Kāds cits atradies MRAP, kad tajā trāpījis RPG lādiņš. Majoram pašam izpratne par to, ko nozīmē šī misija, radusies jau pašā sākumā pēc nokļūšanas Bostikas bāzē pie Pakistānas robežas. Viņi devušies uz piecus kilometrus attālo posteni Lauvu midzenis. Kad nokļuvuši tur, saņemta informācija par uzbrukumu amerikāņu konvojam netālu no šī posteņa. Devušies palīgā un paši iekļuvuši apšaudē.
"Lodes vien tarkšķēja, atsizdamās pret hammera sienām. Bet es ar savu triecienšauteni G-36, kas paredzēta šaušanai tuvās distancēs, nevarēju palīdzēt uzbrukuma atvairīšanā. Vienīgais, ko atlika darīt, bija palīdzēt ložmetējniekam, kas atradās hammera augšpusē," stāstīja majors. Tur redzēti arī pirmie cietuši un bijis skaidrs, uz kādu misiju viņi atbraukuši.