"Walk Free" ziņojums rāda, ka 2021.gadā aptuveni 50 miljoni cilvēku "dzīvoja mūsdienu verdzības situācijās", kas ir par desmit miljoniem vairāk nekā 2016.gadā, kad problēma tika vērtēta pēdējo reizi.
Šis skaitlis ietver aptuveni 28 miljonus cilvēku piespiedu darbā un 22 miljonus, kas dzīvo piespiedu laulībā.
"Walk Free" ziņojumā mūsdienu verdzība ir definēta kā "piespiedu darbs, piespiedu vai kalpiskas laulības, parādu verdzība, piespiedu komerciāla seksuāla izmantošana, cilvēku tirdzniecība, kā arī bērnu pārdošana un ekspluatācija".
Verdzības pamatprincips ietver "sistemātisku personas brīvības atņemšanu" - no tiesībām pieņemt vai atteikt darbu līdz brīvībai noteikt, vai, kad un ar ko precēties.
Ziemeļkorejā ir visaugstākā mūsdienu verdzības izplatība (104,6 uz 1000 iedzīvotājiem). Tai seko Eritreja (90,3) un Mauritānija (32), kas 1981.gadā kļuva par pēdējo valsti pasaulē, kura par nelikumīgu padarīja pārmantojamu verdzību.
Desmit valstīs, kurās ir vislielākā mūsdienu verdzības izplatība, ir dažas kopīgas iezīmes, tajā skaitā "ierobežota pilsoņu brīvību un cilvēktiesību aizsardzība".
Pārējās valstis pirmajā desmitniekā ir Saūda Arābija, Apvienotie Arābu Emirāti, Kuveita, Turcija, Tadžikistāna, Krievija un Afganistāna.
Lai gan piespiedu darbs ir biežāk sastopams valstīs ar zemiem ienākumiem, tas ir dziļi saistīts ar pieprasījumu no valstīm ar augstākiem ienākumiem, teikts ziņojumā, norādot, ka divas trešdaļas no visiem piespiedu darba gadījumiem ir saistītas ar globālajām piegādes ķēdēm.