Vienošanos par jaunās valdības izveidi partijām izdevās panākt šonedēļ 135 dienas pēc parlamenta vēlēšanām, kas gan ir ievērojami ātrāk nekā pēc iepriekšējām vēlēšanām, kad pašreizējās valdības izveidei premjerministra Elio Di Rupo vadībā bija nepieciešama 541 diena, kas līdz šim ir absolūts pasaules antirekords.
Pēc 25. maijā notikušajām vēlēšanām eksperti prognozēja, ka arī šoreiz valdības veidošana prasīs daudz lielāku laiku, taču partijām par jauno koalīciju izdevies vienoties salīdzinoši ātri. Pēc sarunu beigām Mišels paziņoja, ka jaunajai valdībai ir "stingra politiskā griba īstenot svarīgas sociāli ekonomiskas reformas".
Viena no šīm reformām ir pensionēšanās vecuma paaugstināšana. Paredzēts, ka līdz 2025. gadam pensionēšanās vecums tiks paaugstināts no 65 līdz 66 gadiem, bet 2030. gadā - līdz 67 gadiem.
Mišels ir gados jaunākais premjerministrs līdzšinējā Beļģijas vēsturē, kā arī otrais frankofonais liberālis, kas vadīs federālo valdību. Jaunajā koalīcijā ietilpst četras partijas - trīs flāmu un viena frankofonu. Līdz ar Mišela vadītajiem frankofonajiem liberāļiem valdības veidošanā piedalās bijušā Flandrijas premjera Krisa Pētersa vadītie flāmu kristīgie demokrāti, flāmu liberāļi un flāmu nacionālistu partija Jaunā flāmu alianse (N-VA).
Šī ir pirmā reize, kad N-VA, kas pieprasa paplašināt Flandrijas reģionālās valdības pilnvaras un vēlēšanās ieguva vislielāko balsu skaitu, iekļauta federālās valdības sastāvā. N-VA līderis Barts de Vēvers Flandrijas sabiedriskajai televīzijai otrdienas vakarā atzina, ka ir "apmierināts" ar panākto vienošanos. "Trīs flāmu partijas un viena frankofonā. Mums nekad nav bijis tādas koalīcijas. Es sagaidu daudz," sacīja de Vēvers.