"Ja kāds vakarā vēlas iziet un iedzert alu, tam nākas ilgi meklēt, kamēr izdodas atrast vietu, kur viņš netiek spiests uz pasīvo smēķēšanu," norāda pētījuma autori.Smēķēšana Vācijas bāros un restorānos aizliegta kopš 2008.gada jūlija, taču likumā paredzēti daudzi izņēmumi, tostarp īpašnieku tiesības izveidot atsevišķas telpas smēķēšanai. Uz iestādījumiem, kuru platība ir mazāka par minimālo noteikto platību, likums vispār neattiecas, atstājot tiesības lēmumu par smēķēšanas aizliegšanu vai atļaušanu pieņemt pašam īpašniekam.Bez tam likuma īstenošanas noteikumi atšķiras katrā no 16 Vācijas federālajām zemēm."Noteikumi, kas regulē izņēmumus nesmēķētāju aizsardzībā, nav nedz praktiski, nedz efektīvi. Var teikt, ka vairumā federālo zemju tie bijuši neveiksmīgi," norāda DKFZ. "Vācijai steidzami nepieciešams vienkāršs (..) un vispārējs likums, kādi jau veiksmīgi īstenoti daudzās citās Eiropas Savienības valstīs."Pētījuma autori arī apgalvo, ka atsevišķas telpas smēķēšanai nenodrošina kaitīgo daļiņu nenonākšanu nesmēķētājiem domātajās telpās.
80% Vācijas krogu joprojām iespējams smēķēt
Vairāk nekā četras piektdaļas Vācijas krodzinieku izmantojuši likumā pieļautos izņēmumus vai pat likumu vispār apgājuši, lai ļautu cilvēkiem savos iestādījumos smēķēt, liecina otrdien publiskotais ziņojums.Vācijas Vēža pētniecības centrs (DKFZ), kas desmit pilsētās, tostarp Berlīnē, Minhenē un Diseldorfā, apsekojis gandrīz 3000 krogu, bāru un restorānu, paziņojis, ka pētījuma rezultāti esot "satraucoši".
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.