AQAP tiek uzskatīts par bīstamāko grupējumu globālajā džihādistu tīklā. Tas paziņojis, ka Francijas "krusta kara kampaņai pret islāmu" nav attaisnojuma.
Grupējums norādījis, ka džihāds sevišķi ievērojams musulmaņiem, kas ir vistuvāk konfliktam, acīmredzot domājot Ziemeļāfrikas valstis un musulmaņus, kuri dzīvo valstīs, kas palīdz Francijai tās kampaņā Mali. "Palīdzēšana neticīgajiem [cīņā] pret musulmaņiem ir atteikšanās no reliģijas," paziņojis AQAP.
Krīze Mali aizsākās pērn janvāra vidū, kad sacelšanos valsts ziemeļos sāka tuaregu nomadi, kas ilgstoši uzskatījuši, ka centrālā valdība pret viņiem izturas netaisnīgi. Armijas vadība valdībai savukārt pārmeta, ka tā pietiekami enerģiski nevēršas pret tuaregu dumpi, un Bamako martā sarīkoja apvērsumu. Politiskā vakuuma rezultātā centrālā valdība zaudēja kontroli pār Mali ziemeļiem, kas nonāca nemiernieku rokās, - ar tuaregu palīdzību varu tur pārņēma islāmistu grupējumi. Tuaregus, kas Mali ziemeļos gribēja izveidot neatkarīgu valsti, islāmisti drīz vien atstūma no varas, sāka savā kontrolē nonākušās teritorijas pārvaldīt kā brutālu viduslaiku emirātu un ieviesa šariata likumus to radikālākajā formā.
Likuma pārkāpēji tika sisti, nomētāti ar akmeņiem vai arī sodīti ar nāvi. Kaujinieki arī aizliedza mūziku un televīziju, sievietēm lika valkāt galvas lakatus, bet Tombuktu iznīcināja senas reliģiskas svētvietas, kas atradās Pasaules mantojuma sarakstā. Ārzemēs radās bažas, ka islāmistu pārvaldītie Mali ziemeļi var kļūt par jaunu "teroristu valsti".
Lai apturētu islāmistu karaspēka virzīšanos uz Mali dienvidiem, 11.janvārī konfliktā iesaistījās Francija. Sākotnēji franču kara aviācija īstenoja uzlidojumus islāmistu pozīcijām, bet tagad franču karavīri kopā ar Mali armiju piedalās arī sauszemes operācijās. Franču un maliešu karaspēkam izdevies islāmistiem atkarot visus lielākos centrus, un tagad nemiernieku karotāji patvērušies Mali ziemeļdaļas kalnos.