"Bidl" apskatnieks Pēters Tīde, komentējot Krievijas rīcībā nonākušo Vācijas armijas virsnieku sarunu par raķešu "Taurus" izmantošanu triecienam pa Krimas tiltu, atgādināja par Rietumvalstīs izplatītu teicienu, ka, "ja vēlies, lai kaut kas nonāk Maskavā, dodiet to vāciešiem".
"Rietumu sabiedroto neuzticība Vācijas izlūkdienestiem un politiķiem ir milzīga, un tā ir izveidojusies vēsturiski. Gandrīz 80 gadu laikā neviena Rietumu valsts nav tik intensīvi un sekmīgi pakļauta Maskavas izlūkošanai kā Vācija. Noslēpumi uz Maskavu vienmēr nonāk caur Vāciju," raksta Tīde.
Avots vienā no Vācijas izlūkdienestiem laikrakstam "Bild" pastāstīja, ka nemitīgo skandālu un noplūžu dēļ Rietumu izlūkdienesti jau gadiem ilgi viņiem neuzticas.
"Neviens no [ASV] CIP vai [Lielbritānijas] MI5 nenāk un atklāti nepasaka, ka mums vairs neuzticas. Tas ir pakāpenisks process: jūs tiekat aicināti mazāk, par svarīgām tikšanās reizēm par noteiktiem tematiem jūs uzzināt tikai vēlāk," piemērus minēja avots. "Izlūkdienestu pasaulē mēs tiekam uzskatīti par otrās šķiras cilvēkiem un pret mums attiecīgi izturas. Mēs neesam pirmajā līgā," atzina "Bild" sarunbiedrs no Vācijas izlūkdienestiem.
Kā iemeslu viņš minēja "pārmērīgu regulējumu". Piemēram, tikai ārējās izlūkošanas dienestu BND vien kontrolē līdz pat septiņām valdības aģentūrām.
"Katrā Rietumvalstī partneru izlūkdienestu informācija ir aizsargāta. Pirms to izmantot tiesas lietās vai izmeklēšanas komisijās, ir jājautā izlūkdienestam, no kurienes informācija nāk. Slepena informācija pieder viņiem. Vācijā tā nav, mums tā nav aizsargāta, katrs noslēpums draud kļūt publisks. Mums ar to ir jāvēršas tiesās un komisijās - vispirms to regulēja tiesa, tagad - likums. Rezultātā mēs no saviem partneriem saņemam arvien mazāk informācijas, jo tā nav droša," paskaidroja avots.
Piektdien Krievijas plašsaziņas līdzekļi izplatīja ierakstu ar vācu militāro virsnieku sarunu, kuras laikā cita starpā tika apspriesta iespēja, ka raķetes "Taurus" varētu trāpīt pa Krimas tiltu ar iznīcinātāju "Dassault Rafale".
Vācijas aizsardzības amatpersonu sarunu aptuveni 30 minūtes garo ierakstu piektdien publicēja Krievijas propagandas struktūras RT vadītāja Margarita Simonjana.
Bundesvēra slepenais dienests MAD ir uzsācis incidenta izmeklēšanu. Kā vēsta plašsaziņas līdzekļi, vācu virsnieki tikšanās laikā bijuši ļoti neuzmanīgi, jo izmantojuši audio un video konferenču platformu "WebEx", kuru ir viegli noklausīties.