Jau vēstīts, ka Francijas ārlietu ministrs Lorāns Fabiuss pagājušajā nedēļā nāca klajā ar paziņojumu, ka Parīze ir gatava atbalstīt Turcijas un ES sarunu atjaunošanu. Francijas Ārlietu ministrija ir apstiprinājusi, ka Francija, kas ilgstoši iestājusies pret Turcijas uzņemšanu Eiropas valstu saimē, ir mainījusi savu nostāju šajā jautājumā.
Turcija dalībai ES oficiāli pieteicās 1987.gadā, bet iestāšanās sarunas tika sāktas 2005.gadā. Kopš tā laika Ankara ir noslēgusi sarunas tikai vienā no kopumā 35 politikas sadaļām, kurās kandidātvalstīm ir veiksmīgi jārisina sarunas, pirms iestāties savienībā. Pirms trim gadiem tās nonāca strupceļā daļēji arī Kipras jautājuma dēļ.
Francijas un Turcijas ierasti labās attiecības pasliktinājās iepriekšējā Francijas prezidenta Nikolā Sarkozī prezidentūras laikā. "Diemžēl Sarkozī kunga attieksme bija neloģiska (..), taču esmu gandarīts, ka Francijas tauta izvēlējās nosūtīt viņu makšķerēt, nevis ļāva viņam turpināt vadīt valsti, jo valsts vadīšanai vajadzīgs veselais saprāts," piebilda Bagišs.
Lai gan Turcijā mazinās atbalsts valsts dalībai ES, Bagišs pauda pārliecību, ka Brisele varētu šo noskaņojumu mainīt. "Eiropai ir jānosauc konkrēts Turcijas iestāšanās datums un jāpasaka - ja Turcija izpildīs visas prasības, Turcija kļūs par pilntiesīgu dalībvalsti no X datuma, tad mēs varētu ātri vien iegūt sabiedrības atbalstu šim procesam," pārliecināts ministrs.
Pēc viņa teiktā, Turcija joprojām vēlas pievienoties ES, neraugoties uz ES ekonomiskajām problēmām.