"Šis nav īstais laiks, lai runātu par jaunām sienām Eiropā, mums būtu jārunā par jauniem tiltiem. Eiropa nesenajā pagātnē bija spiesta samaksāt par mūriem, taču visiem vajadzētu strādāt, lai veidotu jaunus tiltus starp dažādiem uzskatiem, kultūrām un valstīm," mudina Bagišs. Pēc viņa domām, "Turcija ir tilts starp austrumiem un retumiem" un islāmticīgas valsts pievienošanās Eiropas Savienībai "simbolizētu civilizāciju apvienību."
Grieķija šonedēļ gar 13 kilometrus garo sauszemes robežu ar Turciju sāka būvēt dzeloņstiepļu žogu. Tā mērķis ir aizšķērsot ceļu tūkstošiem nelegālo migrantu no Āzijas un Ziemeļāfrikas, kas ik mēnesi lūdz patvērumu ES. Eiropas Komisija (EK) Atēnu ieceri uzskata par "bezjēdzīgu". Savukārt Briselē bāzētā nevalstiskā organizācija European Council on Refugees and Exiles brīdina, ka tā būtu traģēdija, ja Eiropā neļautu iekļūt cilvēkiem, kas bēg no konfliktiem, piemēram, Afganistānā un Sīrijā.
ES un Turcijas attiecības šobrīd nebūt nav tās labākās. Iestāšanās sarunas uz priekšu nevirzās, un Brisele atsakās sākt pārrunas par bezvīzu režīmu. "Belizas, Paragvajas pilsoņi, 190 miljoni Brazīlijas pilsoņu vai Malaizijas pilsoņi - visu cieņu viņiem - var ieceļot Šengenas zonā bez vīzas, bet maniem pilsoņiem jāgaida rindā (..), tas nav pareizi," domā Bagišs.
Brisele tikmēr norāda, ka sarunas par bezvīzu režīmu ar Ankaru tiks sāktas tikai tad, kad Turcija būs parakstījusi līgumu par nelegālo imigrantu atpakaļuzņemšanu.
Turpretī Bagišs uzsver, ka vispirms jāvienojas par bezvīzu režīmu. "Turcija ir gatava parakstīt atpakaļuzņemšanas līgumu, ja ES Padome dos pilnvaras Komisijai uzsākt sarunas par bezvīzu režīmu," apliecināja ministrs.
Grieķija ir starp tām ES dalībvalstīm, kas aktīvi iestājās pret Turcijas dalību blokā.