Uzrunājot ANO Cilvēktiesību padomi, Tirks norādīja, ka viņa birojs dokumentējis 441 civilista slepkavību, kas pastrādāta trīs Ukrainas apgabalos laikā no 24.februāra, kad Krievija iebruka Ukrainā, līdz 6.aprīlim.
Augstā komisāra birojs šajā laika posmā dokumentējis 341 vīrieša, 72 sieviešu, 20 zēnu un un astoņu meteņu slepkavības Kijivas, Čerņihivas un Sumu apgabalos 102 ciemos un pilsētās.
"Galīgie dati, visticamāk, būs krietni augstāki, jo mēs strādājam pie vēl 198 iespējamo slepkavību apstiprināšanas šajos reģionos" atzina Tirks.
"Ir pārliecinošas norādes, ka masu slepkavības, kas dokumentētas šajā ziņojumā, varētu būt kara noziegums," viņš piebilda. "Dažos gadījumos krievu karavīri slepkavoja civilistus pielāgotās aizturēšanas vietās."
"Citi nogalināti uz vietas pēc drošības pārbaudēm, viņu mājās, pagalmos, pie durvīm, pat tad, kad upuris skaidri bija apliecinājis, ka nav drauds, piemēram, paceļot gaisā rokas."
88% no ziņojumā dokumentēto slepkavību upuriem ir vīrieši un zēni.
Krievijas karaspēks no bruņutransportierim un tankiem arī apšaudījis dzīvojamos namus, nogalinot vēl citus civilistus viņu mājās.
Civilisti no krievu lodēm cietuši, arī esot ceļā no vienas apdzīvotās vietas uz otru vai arī braucot uz darbu.
Simtiem līķu atrasti Kijivas apgabala Bučā, pēc tam kad martā no tās tika padzīta Krievijas armija.
Kā sacīja Tirks, viņa birojs tur dokumentējis 73 civilistu , tajā skaita trīs bērnu slepkavības, kas pastrādātas no 3. līdz 30 martam.
Birojs strādā pie tā, lai apstiprinātu vēl 105 civilistu iespējamās slepkavības.
Biroja komanda turpina dokumentēt joprojām notiekošos noziegumus, kas skar gan civilistus, gan karavīrus, arī patvarīgos arestus, piespiedu pazušanas, spīdzināšanu un seksuālu vardarbību.
Līdz šim "saukšana pie atbildības lielā mērā izpaliek", atzina ANO augstais cilvēktiesību komisārs.