Rezolūcijas pieņemšanu ierosināja vairāki desmiti valstu. No 193 ANO Ģenerālās asamblejas loceklēm 99 valstis balsoja par, deviņas balsoja pret un 60 atturējās.
Juridiski nesaistošajā rezolūcijā arī paziņots, ka Maskavai vajag nekavējoties izbeigt uzbrukumus Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai. Ģenerālā asambleja atkārtoja savu prasību Krievijai izbeigt uzbrukumu Ukrainai un izvest savus spēkus no turienes.
99 valstu atbalsts rezolūcijai ANO Ģenerālajā asamblejā parasti tiek uzskatīts par spēcīgu. Tomēr jaunā rezolūcija atbalsta ziņā ievērojami atpaliek no agrāk pieņemtajām rezolūcijām, kas aicināja Krieviju izvest karaspēku no Ukrainas. Dažas no tām bija guvušas vairāk nekā 140 valstu atbalstu.
Zaporižjas AES ar gandrīz sešu gigavatu jaudu tika okupēta drīz pēc tam, kad Krievija 2022.gada februārī sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Krievijas armija vēlāk mīnēja Zaporižjas AES.
Atomelektrostacijai vairākkārt trāpījuši šāviņi, izraisot starptautiskas bažas par iespējamu kodolavāriju.
Krievija un Ukraina vairākkārt apsūdzējušas viena otru par vēlmi izraisīt incidentu Zaporižjas AES. Šādu draudu dēļ atomelektrostacijas energobloku darbība 2022.gada septembrī tika apturēta.
Kopš 2022.gada 1.septembra Zaporižjas AES pastāvīgi atrodas Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (IAEA) inspektori, kas uzrauga elektrostacijas drošību.
Jūnija pēdējā nedēļā apšaudes un ugunsgrēka rezultātā tika iznīcināta ārējā radiācijas monitoringa stacija pie Zaporižjas AES. Iznīcinātais objekts atrodas aptuveni 16 kilometrus uz dienvidrietumiem no atomelektrostacijas.