ANO aģentūra to raksturo kā lielāko bēgļu krīzi Eiropā kopš Otrā pasaules kara.
UNHCR jaunākie dati liecina, ka kopš 24.februāra no Ukrainas bēgļu gaitās devies 4 736 471 cilvēks, kas ir par 79 962 vairāk nekā tika ziņots trešdien.
90% Ukrainas bēgļu ir sievietes un bērni. 18-60 gadus veciem vīriešiem Ukrainā iespējama mobilizācija un viņi nedrīkst pamest valsti.
Kara dēļ savas mājas bijušas spiestas pamest gandrīz divas trešdaļas Ukrainas bērnu, no kuriem daļa pārvietojusies Ukrainas teritorijā, bet daļa devusies uz ārvalstīm.
Savukārt ANO Starptautiskā Migrācijas organizācija aplēsusi, ka 7,1 miljons cilvēku kopš kara sākuma ir pametuši savas mājas, meklējot drošāku vietu citur Ukrainā. Organizācija brīdināja, ka turpina pieaugt vajadzība pēc humānās palīdzības šiem cilvēkiem.
Ukrainu pametuši arī gandrīz 215 000 cilvēku, kas nav Ukrainas pilsoņu, bet dzīvoja, strādāja vai studēja Ukrainā.
Gandrīz 60% bēgļu jeb 2 694 090 no kara Ukrainā bēgošie devušies uz Poliju, liecina jaunākie UNHCR dati. Daudzi no šiem bēgļiem devušies uz citām Šengenas zonas valstīm.
Rumānijā ieradušies 716 797 Ukrainas bēgļi. Daudzi Rumānijā ieradās, šķērsojot Moldovu, un lielākā daļa jau ir devušies uz citām valstīm.
Ungārijā ieradušies 440 387 bēgļi no Ukrainas, bet Moldovā ieradušies 417 650 ukraiņu, no kuriem liela daļa jau ir devušies prom no vienas no nabadzīgākajām Eiropas valstīm.
Savukārt Krievijā patvērumu meklējuši 471 014 bēgļi. Vēl 113 000 cilvēku Krievijā no tā dēvētajām Doņeckas un Luganskas tautas republikām ieradās 21.-23.februārī pirms Krievija sāka iebrukumu Ukrainā.
Ukrainas īsāko robežu ar Slovākiju šķērsojuši 3326 244 cilvēki, tikmēr Krievijas sabiedrotajā Baltkrievijā ieradušies 22 428 bēgļi.