Saskaņā ar 1998.gadā noslēgto Lielās piektdienas miera līgumu, ar kuru tika pielikts punkts vardarbībai starp katoļiem un īru nacionālistiem, kas iestājas par apvienošanos ar Īriju, un protestantu unionistiem, kuri atbalsta palikšanu Lielbritānijas sastāvā, Londonas valdība var sarīkot referendumu par Ziemeļīrijas izstāšanos no Apvienotās Karalistes, ja būs sagaidāms, ka par to balsos vairākums.
Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons sabiedriskās televīzijas BBC raidījumā Spotlight, kas pasūtījis attiecīgu aptauju, otrdien izteicās, ka, viņaprāt, šāda referenduma nebūs vēl "ļoti, ļoti ilgu laiku".
Saskaņā ar aptauju, kuru pēc BBC pasūtījuma veicis Ziemeļīrijas sabiedriskās domas pētniecības uzņēmums Lucid Talk, šobrīd par izstāšanos balsotu 43% no provinces vēlētājiem, kamēr 49% balsotu par palikšanu Lielbritānijas sastāvā, bet astoņi procenti aptaujāto nav varējuši izšķirties par savu nostāju.
Tajā pašā laikā 51% respondentu pauda pārliecību, ka 25 gadu laikā Ziemeļīrija vairs nebūs Apvienotās Karalistes sastāvdaļa, kamēr pretējās domās bija tikai 37%.
Kamēr daļa aptaujāto uzskata, ka lielākā dzimstība starp katoļiem paaudzes laikā mainīs pašreizējo spēku samēru, citi tomēr cer, ka katoļi galu galā atteiksies no domas par izstāšanos no Lielbritānijas, ņemot vērā nemierus, kas tai neizbēgami sekotu.
Tajā paša laikā 48% aptaujāto pauduši viedokli, ka tā dēvētais Ziemeļīrijas protokols pie Brexit vienošanās, kas paredz muitas robežas ieviešanu starp Ziemeļīriju un pārējo Lielbritāniju, ir jāatceļ, kamēr 46% izteikušies, ka tas būtu atstājams spēkā.
Veicot aptauju, laikā no 5. līdz 7.aprīlim intervēti 2846 Ziemeļīrijas vēlētāji, un aptaujas kļūdas robeža ir 2,5 procentpunkti.