Otrdien Lielbritānijas aizsardzības ministrs Maikls Falons paziņoja, ka Londona desmit gados plāno ieguldīt 180 miljonus mārciņu, lai stātos pretī "nepārtrauktajai iebiedēšanai" no Argentīnas puses.
"Šīs darbības no Lielbritānijas puses ir provokācija ne tikai pret Argentīnu, bet arī pret Apvienotajām Nācijām," sacījis Argentīnas ārlietu ministrs Hektors Timermans.
ANO Dekolonizācijas komiteja pagājušajā gadā pieņēma rezolūciju, ar kuru Lielbritānija tika aicināta ar Argentīnu vienoties par salu statusu, kā to ilgi pieprasījusi Buenosairesa.
Savukārt Lielbritānija uzstāj, ka salas iedzīvotājiem pašiem jāizlemj, kurai valstij viņi vēlas piederēt, un 2013.gada referendumā 99,8 procenti iedzīvotāju nobalsoja par Lielbritānijas aizjūras teritorijas statusa saglabāšanu.
Timermans norādīja, ka Lielbritānijas aizsardzības iniciatīva "nav saprotama".
"Mēs turamies pie dialoga un starptautiskajiem likumiem," viņš norādīja intervijā vietējam radio un piebilda, ka Argentīna iesniegs oficiālu sūdzību ANO un Dekolonizācijas komitejai.
Savukārt Argentīnas prezidentes Kristīnas Kirhneres kabineta vadītājs Anibals Fernandess izteicās, ka britu aizsardzības plāni esot vairāk saistīti ar priekšvēlēšanu kampaņu pirms Lielbritānijā gaidāmajām vēlēšanām 7.maijā nekā ar apdraudējumu no Argentīnas puses.
"Viņiem gaidāmas vēlēšanas, tādēļ viņi ķeras pie lēta nacionālisma, lai britu sabiedrību uzsēdinātu uz adatām militāros jautājumos," viņš paziņoja preses konferencē.
Folklenda salu arhipelāgs, kuru argentīnieši dēvē par Malvinu salām, atrodas Lielbritānijas valdījumā kopš 1833.gada, taču Buenosairesa uzskata, ka briti esot okupējuši Argentīnas teritoriju.
1982.gada 2.aprīlī Argentīnas militārā hunta sarīkoja iebrukumu Folklenda salās. Lai šo teritoriju atgūtu, Lielbritānijas toreizējā premjerministre Mārgareta Tečere uz turieni nosūtīja karafloti. Bruņotais konflikts ilga 74 dienas un noslēdzās 14.jūnijā ar Argentīnas spēku kapitulāciju.
Tikmēr Argentīnas ministrs Malvinu jautājumā Daniels Filmuss uzsvēra, ka patlaban "absolūti nav tā", ka Buenosairesa plānotu atkārtot iebrukumu, kurš tika veikts laikā, kad Argentīnā valdīja diktatūra.
"Kopš 1983.gada Argentīnā ir demokrātija, un tā stingri uzstāj, ka ir tikai viens veids, kā atgūt suverenitāti, - miera, diplomātijas un pārrunu ceļš," norādīja Filmuss.
Viņš pauda viedokli, ka Lielbritānijas patiesais mērķis esot atbalstīt, pēc Buenosairesas domām "nelikumīgo" naftas ieguvi Folklendu akvatorijā.
Argentīna neatzīst Lielbritānijas tiesības iegūt naftu šajā reģionā, kur pēdējos gados atklātas ievērojamas atradnes.