Arī Norvēģija nolemj sodīt seksa pircējus

Norvēģija nolēmusi mācīties no kaimiņvalsts Zviedrijas, kur līdzīgs likums stājās spēkā jau pirms desmit gadiem. Likuma mērķis ir ierobežot prostitūciju un samazināt cilvēku kontrabandu, par kuras upuriem kļuvušas daudzas sievietes no nabadzīgām valstīm. "Cilvēki nav preces, kas izliktas pārdošanai. Ar šo likumu mēs gribam panākt, lai cilvēku kontrabandistiem būtu grūtāk darboties Norvēģijā," uzsver tieslietu ministrs Knūts Stūrbergets.Cīņa pret pieprasījumu Par seksa pakalpojumu pirkšanu Norvēģijā turpmāk draudēs naudas sods vai ieslodzījums līdz pat sešiem mēnešiem. Pēc likuma autoru domām, varas iestādēm jāvēršas tieši pret pērkamā seksa pieprasījumu, nevis piedāvājumu, jo prostitūtas galvenokārt ir trūcīgas sievietes, kas nonākušas upura lomā. Prostitūtām nekāds sods likumā nav paredzēts. Saskaņā ar aptuveniem aprēķiniem Norvēģijā ir ap 3000 prostitūtu, no kurām apmēram trešdaļa strādā uz ielas. Šajā biznesā iesaistītas galvenokārt ārzemnieces, kas ieradušās no Austrumeiropas vai Āfrikas valstīm. Piemēram, Stavangeres pilsētā no 131 prostitūtas 93 bija ārzemnieces. "Man vajadzīga nauda, lai izdzīvotu un pabarotu savu ģimeni Nigērijā," laikrakstam Stavanger Aftenblad stāsta prostitūta Benedikta. Prostitūtas nav sajūsmā par jauno likumu, jo raizējas, ka klientu sodīšana izraisīs prostitūcijas aiziešanu pagrīdē un palielinās vardarbības risku. Zviedrijas pieredze liecina, ka šāds likums faktiski likvidē ielu prostitūciju, taču prostitūtas turpina darbu dzīvokļos un mēģina pievilināt klientus izklaides vietās. "Uz ielas meitenes var izvēlēties, kuram klientam doties līdzi. Ja meitenei nepatīk klienta izskats, viņa var atteikties no darījuma. Dzīvoklī šādas iespējas nebūs," ziņu aģentūrai AFP stāsta Norvēģijas prostitūtu apvienības pārstāve Janni Vinterbeuere. Viņa baidās, ka tagad būs vairāk prostitūtu izvarošanas gadījumu. "Klients domās: "Es jau esmu pārkāpis likumu, man nav ko zaudēt."" Iespējams, prostitūtu klienti, baidoties tikt pieķerti, biežāk dosies seksa tūrisma braucienos uz citām valstīm, piemēram, Dāniju vai Taizemi, kur prostitūtu pakalpojumus iespējams izmantot bez liekām rūpēm. Norvēģijas likumā gan teikts, ka uz Norvēģijas pilsoņiem seksa pirkšanas aizliegums attiecas arī ārzemēs. "Mēs nevaram regulēt pasaules prostitūcijas tirgu. Taču mums ir tiesības noteikt, kādu sabiedrību mēs gribam Norvēģijā un kādus vīriešus mēs šeit vēlamies redzēt," uzskata sieviešu organizācijas Ottar pārstāve Asta Beāte Holanne. "Es negribu, ka mani dēli dzīvotu sabiedrībā, kur prostitūcija tiek uzskatīta par normu."Feminisma iedvesmots likums Feminisma ideoloģijas iedvesmotas normas valda arī Zviedrijā, kur likums par seksa pircēju sodīšanu darbojas jau kopš 1999.gada. "Mums nav problēmu ar prostitūtām. Mums ir problēmas ar vīriešiem, kas pērk seksu," aģentūrai AP stāsta Zviedrijas policijas pārstāve Kajsa Vālberga. Viņa vēsta, ka prostitūtu skaits Zviedrijā piecu gadu laikā esot samazinājies no 2500 līdz 1500. Policija lepojas, ka šis likums palīdzējis ierobežot cilvēku tirdzniecību un seksa verdzeņu skaitu, kas esot daudz mazāks nekā kaimiņvalstī Somijā. Prostitūcijas pētniece Petra Estergrēna gan apšauba policijas apgalvojumus par prostitūcijas samazināšanos. "Seksa pirkšana nav mazinājusies. Daudzas jaunas sievietes piedāvā seksu internetā, lai finansētu studijas augstskolā." Arī dati par notiesāto seksa pircēju skaitu nav īpaši iespaidīgs arguments, kas liecinātu par labu šādam likumam. Piemēram, 2006.gadā notiesātas tikai 108 personas. Pieķertie klienti parasti tiek sodīti ar naudas sodu, nevis reālu ieslodzījumu. "Seksa pirkšanu ir grūti pierādīt. Klients ir jāpieķer darbībā," žurnālam Der Spiegel stāsta Stokholmas policijas inspektors Jūnass Trols. Tomēr interesi par Zviedrijas pieredzi prostitūcijas apkarošanā arvien biežāk izrāda arī citas valstis, piemēram, Lielbritānija. Zviedru prostitūtas apgalvo, ka likums nav atvieglojis viņu dzīvi. "Darbs kļuvis grūtāks un bīstamāks. Tagad ir vairāk konkurences un vardarbības," sarunā ar Der Spiegel atzīst 38 gadus vecā Līsa, kas uz ielas strādā jau 12 gadu. "Jaukie klienti baidās no pieķeršanas, tādēļ atliek vien riskantākie, ar kuriem nākas izbraukt tālu ārpus pilsētas, kur viņi jūtas drošībā no policijas. Šādos apstākļos tu esi atkarīga no viņu žēlastības." Veselības aprūpes iestādes vēsta, ka palielinājusies seksuāli transmisīvo slimību izplatība prostitūtu vidū, jo klientu trūkuma dēļ viņas biežāk piekrīt seksam bez prezervatīva. Prostitūtas spriež, ka bargais likums nepamudinās viņas atteikties no sava aroda. Liela daļa ir narkomānes, kuras gatavas uz visu, lai tiktu pie kārtējās devas. "Ja no zemes virsas pazustu narkotikas, es varētu atteikties no prostitūcijas," sarunā ar Stavanger Aftenblad secina prostitūta Līva, kas uz ielas pelna naudu heroīnam.