Šis lēmums esot strīdīgs, un ASV prezidenta administrācija ilgi neesot varējusi par to izšķirties, jo 164 pasaules valstis parakstījušas šo mīnu izmantošanas aizliegumu – Otavas konvenciju – to potenciāli radītā apdraudējuma civiliedzīvotājiem dēļ. Ne ASV, ne Krievija gan nav šo valstu skaitā.
Tajā pašā laikā Ukrainas puse jau sen esot lūgusi šādas mīnas piegādāt, lai tās varētu izvietot frontes līnijā. Arī ASV aizsardzības resors Pentagons uzskatot, ka šādu mīnu piegāde ir viens no īpaši derīgiem soļiem iebrucēju virzības nobremzēšanā.
Kāds Ukrainas bruņoto spēku pārstāvis skaidrojis laikrakstam, ka Ukraina saņems tā dēvētās nepastāvīgās kājnieku mīnas. Tās pēc konkrēta laika – dienām vai nedēļām – vai nu zaudē baterijas lādiņu, vai pašiznīcinās, neradot vēlāku apdraudējumu civiliedzīvotājiem. Ukraina esot apņēmusies mīnas neizmantot blīvi apdzīvotos reģionos un tikai Ukrainas teritorijā.
BBC atgādina, ka šis ASV prezidenta lēmums seko Ukrainai dotajai atļaujai izmantot ASV piegādātās armijas taktiskās raķešu sistēmas (ATACMS) triecieniem Krievijas teritorijā. Krievija apgalvo, ka Ukraina šīs tāla darbības rādiusa raķetes šonedēļ jau izmantojusi.
Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs vakar paziņoja, ka Dž. Baidena administrācija darot "visu iespējamo, lai turpinātu karu Ukrainā". "Ja paskatās uz ASV aizejošās administrācijas tendencēm, viņi ir pilni apņēmības turpināt karu Ukrainā un darīt visu iespējamo, lai to panāktu," D. Peskova teikto brīfingā citē Reuters .
Associated Press vēsta, ka Pentagons nosūtīs Ukrainai jaunu ieroču un munīcijas partiju vismaz 275 miljonu ASV dolāru vērtībā. Tajā būšot šāviņi pretgaisa aizsardzības sistēmām, tajā skaitā augstas mobilitātes artilērijas raķešsistēmām (HIMARS), 155 milimetru un 105 milimetru artilērijas šāviņi, Javelin bruņu caursišanas munīcija, kā arī cita munīcija, ieroči un rezerves daļas. Šo ieroču un munīcijas piegādi apstiprina ASV prezidenta īpašais rīkojums, kas ļauj Pentagonam ātri šo bruņojumu izņemt no saviem plauktiem un nogādāt ukraiņu frontes līnijā.