Janvārī Lietuvas Seims atzina, ka ģenerālprokurors nav pienācīgi pildījis savus pienākumus un nav spējis koordinēt Ģenerālprokuratūras darbību attiecībā uz tā dēvētās Kauņas pedofilijas lietas izmeklēšanu, tomēr nepieņēma lēmumu izteikt Valantinam neuzticību.
Prezidente žurnālistiem paudusi viedokli, ka Valantins nevar vadīt Ģenerālprokuratūru līdz jauna ģenerālprokurora iecelšanai. Pēc viņas teiktā, atbildība būtu jāuzņemas visai šīs iestādes vadībai - tas nozīmē, ka līdz ar Valantinu būtu jāatkāpjas arī ģenerālprokurora vietniekiem Gintaram Jasaitim un Vītautam Barkauskam.
Savulaik Grībauskaite izteikusies, ka paša Valantina darbu viņa vērtē pozitīvi, bet viņa darba trūkumi saistāmi ar visu prokuratūras sistēmu.
Saskaņā ar Lietuvas konstitūciju ģenerālprokuroru ar Seima piekrišanu uz septiņu gadu termiņu ieceļ un atlaiž valsts prezidents. Valantins šai amatā tika iecelts 2005.gada rudenī.
Kā ziņots, skandāls ap nepietiekami operatīvu iespējamās pedofilijas lietas izmeklēšanu radās pēc tam, kad 5.oktobrī Kauņā tika nošauti divi cilvēki. Aizdomās par šīm slepkavībām tiek turēts Kauņas rajona iedzīvotājs Drasjus Ķedis, kas vienu slepkavības upuri jau gadu pirms tam medijiem izsūtītā paziņojumā tika publiski apsūdzējis savas mazās meitiņas seksuālā izmantošanā. Otru nogalināto - savas bijušās civilsievas māsu - viņš vainojis pedofilu atbalstīšanā, bet Lietuvas tiesībsargāšanas iestādes - ilgstošā nespējā un negribēšanā šīs apsūdzības izmeklēt.