Galēji labējās Brīvības partijas (FPÖ) kandidātu Norbertu Hoferu Bellens pārspējis vien ar 31 026 balsu jeb 0,6 procentpunktu pārsvaru. Par viņu balsojuši 50,3% austriešu, kamēr Hoferu atbalstījuši 49,7%.
Hofers jau īsi pirms oficiālā paziņojuma atzina savu sakāvi.
"Protams, es esmu bēdīgs," sociālajā tīklā Facebook paziņoja Hofers. "Būtu bijis laimīgs rūpēties par šo skaisto zemi kā jūsu prezidents."
"Bet, lūdzu, nezaudējiet cerību. Šajā vēlēšanu kampaņā ieguldītie pūliņi nav bijuši velti, bet ir ieguldījums nākotnē," viņš piebilda.
Jau vēstīts, ka svētdien Austrijā notika prezidenta vēlēšanu otrā kārta un provizoriskie dati liecināja, ka abi kandidāti saņēmuši gandrīz vienādu skaitu balsu.
Sākotnējie balsu skaitīšanas rezultāti svētdienas vakarā liecināja, ka Hofers ir vadībā ar 3,8 procentpunktu pārsvaru, taču situāciju mainīja pa pastu nobalsojušie, kas šogad sasniedza rekordlielu skaitu - 700 000.
Abu lielāko tradicionālo partiju kandidāti nespēja iekļūt vēlēšanu otrajā kārtā, un tādējādi pirmo reizi kopš Otrā pasaules kara prezidenta krēslā nonācis politiķis, kurš nepārstāv sociāldemokrātus (SPÖ) vai konservatīvo Tautas partiju (ÖVP).
Uz Austrijas prezidenta vēlēšanu rezultātiem ar satraukumu gaidīja arī daudzu citu Eiropas valstu līderi, bažījoties, ka Austrija varētu kļūt par pirmo Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti, kurā par valsts galvu kļūst galēji labējo kandidāts.
Francijas premjerministrs Manuels Valss tikai dažas minūtes pēc tam, kad kļuva zināmi rezultāti, jau pauda "atvieglojumu" par Hofera sakāvi.
"Atvieglojums, ka austrieši noraidījuši populismu un ekstrēmismu," tviterī izteicies Valss. "Ikvienam Eiropā no tā jāmācās."
Taču priekšvēlēšanu kampaņa ir polarizējusi Austrijas sabiedrību, un Bellens, kurš politiskajā spektrā atrodas stipri tālu pa kreisi no centra, nebūt nav piemērotākā persona, kas varētu veicināt šīs plaisas mazināšanu.
Viņa uzvaru acīmredzami nodrošināja daudzu austriešu pārliecība, ka Bellens "ir mazākais ļaunums" no abiem kandidātiem, taču faktiski puse austriešu, neskatoties uz elites, tostarp daudzu intelektuāļu, spiedienu, ir bijuši citādās domās.