Balsojums par genocīdu saasina Turcijas un Zviedrijas diplomātiskās attiecības

Turcijas premjerministrs Redžeps Tajips Erdoans atcēlis nākamnedēļ paredzēto vizīti Zviedrijā. “Mūsu tauta un valdība noraida šo lēmumu, kas balstīts uz lieliem maldiem,” teikts R.T.Erdoana paziņojumā.Uz paskaidrojumu sniegšanu Turcijas Ārlietu ministrijā piektdien izsaukts Zviedrijas vēstnieks Kristers Asps. “Viņi, protams, paudīs nožēlu par Zviedrijas parlamenta lēmumu un iepazīstinās ar savu viedokli šajā jautājumā,” _The Local _citē K.Aspu.Vēstnieks paskaidroja, ka 1915.gada armēņu slaktiņš ir ļoti jūtīga tēma mūsdienu Turcijai, tādēļ zviedru likumdevēju balsojums negatīvi ietekmēs Stokholmas diplomātiskās un ekonomiskās attiecības ar Ankaru. Rezolūcijā, kas tika apstiprināta tikai ar vienas balss pārsvaru, uzsvērts, "ka Zviedrija atzīst 1915 gada armēņu genocīdu," kuru sava sabrukuma sākumposmā pastrādāja toreizējā Osmaņu impērija, raksta _LETA_. Pret to vairākkārt iebildusi arī Zviedrijas valdība. Zviedrijas ārlietu ministrs Karls Bilts rezolūciju nodēvēja par “kļūdu”, tomēr sacīja, ka netiek mainīta valdības nostāja, kas atbalsta Turcijas pievienošanos Eiropas Savienībai. Armēnija apgalvo, ka Osmaņu impērijas varasiestādes Pirmā pasaules kara laikā noslepkavojušas aptuveni 1,5 miljonus armēņu. Erevānas nostāju šajā jautājumā atbalstījušas arī vairākas citas valstis.Turcija kategoriski noraida, ka tolaik noticis pret armēņiem vērsts genocīds. Ankara norāda, ka savstarpējā konfliktā, kas sācies armēņiem saceļoties un pārejot iebrūkošā Krievijas karaspēka pusē, gājuši bojā aptuveni 300 līdz 500 tūkstoši armēņu un vismaz tikpat daudz turku.Marta sākumā, neskatoties uz stingriem iebildumiem no Turcijas un Baltā nama puses, arī ASV Pārstāvju palātas Ārlietu komiteja ar 23 balsīm "par" un 22 "pret" atzina, ka armēņu slaktiņš bijis genocīds. Kongresmeņu balsojums jau izraisījis saspīlējumu ASV un Turcijas diplomātiskajās attiecībās, un Ankara no Vašingtonas atsaukusi savu vēstnieku.