Prokurori vēl var pārsūdzēt lēmumu par Ljuisa Pudža neizdošanu, tomēr tiesas nostāja dod cerību citiem katalāņu separātistu līderiem, arī bijušajam premjerministram Karlesam Pudždemonam.
Tiesa "atteicās izpildīt Eiropas aresta orderi, jo Spānijas struktūra, kas bija izdevusi orderi, nebija pilnvarota to darīt", pavēstīja prokurors.
"Briseles Valsts prokuratūra apsver iespēju lēmumu pārsūdzēt," teikts paziņojumā.
Bijušais Katalonijas kultūras ministrs Spānijā apsūdzēts par nepakļaušanos un valsts līdzekļu nepamatotu tērēšanu, rīkojot referendumu.
Trim viņa bijušajiem kolēģiem, kas arī tika tiesāti par līdzīgām apsūdzībām, tika piespriests 600 000 eiro naudassods un aizliegums ieņemt valsts amatus.
Pudždemonam, kā arī bijušajiem viņa kabineta veselības un izglītības ministriem Tonijam Kominam un Klarai Ponsati izvirzītas nopietnākas apsūdzības musināšanā.
Pudždemons un Komins ir Beļģijā, kur viņiem var tikt piemērots Eiropas aresta orderis, bet Ponsati atrodas Skotijā. Spānija pieprasa arī viņas izdošanu.
Visi trīs ir ievēlēti Eiropas Parlamentā (EP), līdz ar to viņiem ir imunitāte pret kriminālvajāšanu.
Spānija lūgusi EP atņemt viņiem šo privilēģiju, tomēr Covid-19 krīzes dēļ lēmuma pieņemšana aizkavēta, un sagaidāms, ka jautājums tiks izskatīts vēlāk šogad vai 2021.gada sākumā.
Katalonijas valdība 2017.gada 1.oktobrī, par spīti Madrides aizliegumam, sarīkoja referendumu, kurā vairums dalībnieku atbalstīja Katalonijas neatkarību, un reģionālais parlaments 27.oktobrī nobalsoja par neatkarības pasludināšanu no Spānijas.
Spānijas Senāts drīz pēc tam nobalsoja par tiešās pārvaldes atjaunošanu Katalonijā, un toreizējais Spānijas premjerministrs Marjano Rahojs atlaida Katalonijas valdību un reģiona parlamentu, izsludinot jaunas reģionālās vēlēšanas.
Tomēr šajās vēlēšanās separātistiem izdevās saglabāt vairākumu reģionālajā parlamentā.
Tikmēr vairāki reģiona līderi, arī Pudždemons, aizbēga no valsts, kamēr citi nonāca cietumā.