Pirātu partijas kustības aizsākums meklējams Skandināvijā, un tagad tā pārstāvēta jau aptuveni 20 valstīs.
Vācijā Pirātu partija darbojas piecus gadus, taču pēc svētdienas vēlēšanām tai pievērsta pastiprināta mediju uzmanība.
"No IT jefiņa uz pilnas slodzes politiķi," rakstu par partijas līderi Andreāsu Baumu iesāk izvedums "Financial Times Deutschland".
Partijas atbalstītāji un līderi pārsvarā ir jauni un labi izglītoti cilvēki. Lielākā daļa vēlētāju, kas savu balsi atdeva par Pirātu partiju, ir vecumā līdz 30 gadiem, liecina televīzijas kanāla ZDF veiktā analīze.
"Pajautājiet saviem bērniem, kāpēc būtu jābalso par pirātiem," bija teikts kādā no priekšvēlēšanu plakātiem. "Mums ir jautājumi, jums ir atbildes," vēstīja kāds cits.
Pirātu partijas priekšvēlēšanu kampaņa galvenokārt bija koncentrēta internetā, un tā izmaksāja mazāk kā ceturtdaļu no 1,7 miljoniem eiro (1,19 miljoniem latu), ko priekšvēlēšanu aģitācijai izdeva vēlēšanās uzvarējušie sociāldemokrāti.
Pirātu partijas manifestu raksturo viens vārds - atklātība. "Mēs vēlamies padarīt publiski pieejamus visus datus, administratīvās procedūras," skaidro 27 gadus vecais IT inženieris Martins Deliuss.
Vācijas lielāko laikrakstu tīmekļa vietnes pēc vēlēšanām Pirātu partijai veltīja teju tikpat daudz uzmanības kā uzvarētājiem - sociāldemokrātiem.
"Panākumi vēlēšanās Berlīnē dos pirātiem spēcīgu ceļavēju," raksta "Freie Press". "Ja uzlecošās politiskās zvaigznes pratīs burāt pa vējam un pie stūres laidīs zinošus cilvēkus, tad [svētdienas] uzvara varētu būt kas vairāk par brīdinājuma šāviņu."
Novērotāji Pirātu partijas panākumus skaidro ar vēlētāju neapmierinātību ar līdzšinējo politiku. Šādam uzskatam piekrīt arī 26 gadus vecais partijas atbalstītājs matemātikas students Simons Veiss.
"Mani kaitina tas, kā tiek veidota politika," viņš atzīst. "Vai nu es kaut ko daru pats, vai arī nekas nenotiks." Viņaprāt, visus pirātus vieno vēlme pēc "labākas politikas". "Ir daudzi cilvēki, kuri domā tāpat kā es," piebilst jaunietis.
Taču citi politiskie komentētāji vaino tradicionālos politiskos spēkus, jo īpaši kancleres Angelas Merkeles nacionālā līmeņa koalīcijas partnerus Brīvo demokrātu partiju (FDP), ka tā pieļāvusi Pirātu partijas iekļūšanu parlamentā.
"Ja situācija valstī nebūtu tik nopietna, Pirātu partijas panākumus varētu norakstīt kā "Berlīnes īpatnību". Citiem vārdiem sakot, galvaspilsētā vienkārši situācija ir nedaudz atšķirīga," raksta "Rhein Zeitung". "Taču patiesībā pirātu uzvara ir pazemojums tradicionālajām partijām. Bez pirātiem nevienam citam nevajadzētu rīkot svinības par šīm vēlēšanām, vismazāk jau FDP."
FDP vēlēšanās cieta vissmagāko zaudējumu, nespējot pat pārvarēt piecu procentu barjeru, kas noteikta iekļūšanai reģionālajā parlamentā.
Taču pēc svinībām par negaidīti labajiem vēlēšanu rezultātiem Pirātu partijai jau nācies atzīt, ka tai nav skaidra redzējuma, kā izpildīt vēlētājiem dotos solījumus.
"Godīgi sakot, mēs nezinām, kā to paveiksim," norāda Deliuss, kurš kļūs par vienu no 15 Pirātu partijas pārstāvjiem parlamentā. "Tas ir kaut kas pilnīgi jauns. Mēs zinām vien to, ka cilvēki ticēja mūsu mērķiem. Mums tagad ir jāizdomā, kā atrisināt problēmas."
Pirātu partija dibināta 2006.gadā Zviedrijā. Vācijas Pirātu partijas iekļūšana Berlīnes parlamentā ir šīs kustības lielākais panākums kopš divu deputātu pārstāvniecības izcīnīšanas Eiropas Parlamentā (EP).
Zviedrijas Pirātu partijas dibinātājs Riks Falkvinge norāda, ka vēlēšanas Berlīnē ir "milzīgs solis augšup" un "liels lēciens" šai kustībai. Falkvinge arī prognozē, ka pēc panākumiem Berlīnē Pirātu partijas popularitāte pieaugs arī citviet.