Bosnijas kolektīvās prezidentūras loceklis horvāts Žeļko Komšičs sacīja, ka viņš izsauks Francijas vēstnieku Sarajevā, lai pieprasītu paskaidrojumu par šiem Makrona izteikumiem, kas pausti intervijā britu žurnālam The Economist.
Makrons, atbildot uz jautājumu par viņa veiksmīgo mēģinājumu oktobrī bloķēt Albānijas un Ziemeļmaķedonijas iestāšanās sarunu uzsākšanu ar Eiropas Savienību (ES), sacīja, ka neviena no abām valstīm nav galvenais avots bažām Balkānos.
"Ja esat nobažījušies par šo reģionu, tad pirmais jautājums ir nevis Maķedonija vai Albānija, bet gan Bosnija un Hercegovina. Laika bumba, kas tikšķ tieši blakus [ES dalībvalstij] Horvātijai, un kas saskaras ar džihādistu, kuri atgriežas, problēmu," teica Makrons.
Viņš ar šo problēmu domāja izbēgušos vai atbrīvotos Islāma valsts kaujiniekus, kuri varētu atgriezties Eiropā.
Bosnijas islāma kopienas preses sekretārs Muhameds Jušičs raksturoja Makrona izteikumus kā "skandalozus" un sacīja, ka Francijas prezidents nomelno Bosniju, lai attaisnotu to, ka Balkānu valstīm ar "ievērojamu musulmaņu populāciju" tiek liegts īstenot to centienus iestāties ES.
"Apmēram 300 Bosnijas pilsoņu, lielākoties sievietes un bērni, devās uz kaujaslaukiem Sīrijā un Irākā, salīdzinājumā ar vairāk nekā 1900 frančiem," teica Jušičs.
"Šajās dienās Francija gaida 450 džihādistu atgriešanos (..) Es nesaskatu, kā tā var būt lielāka problēma Bosnijā, nekā Francijā," viņš piebilda.
Saskaņā ar Bosnijas izlūkdienesta datiem, no 2012. līdz 2016.gadam 241 pieaugušais un 80 bērni no Bosnijas vai bosniešu diasporas devās uz Sīriju un Irāku, kur viņiem piedzima vēl 150 bērnu. Apmēram 100 pieaugušie, no kuriem apmēram puse ir sievietes, vēl ir palikuši tur, bet vismaz 88 ir nogalināti vai citādi miruši.
Bosnija 2014.gadā kļuva par pirmo Eiropas valsti, kur tika ieviesti cietumsodu līdz 10 gadiem tās pilsoņiem, kas cīnās bruņotos konfilktos ārvalstīs vai tiem vervē citus. Valstī atgriezušies kaujinieki tika tiesāti un vairumā gadījumu saņēma cietumsodus.
Ezis
zvirbulēns
tik tiešām