Žurnālisti paviesojušies vairākās pamestās mājās vai rūpniecības objektos, kuros iemitinājušies bez darba palikušie viesstrādnieki, dzīvojot dziļā nabadzībā un netīrībā.
Kādā pamestā stiklinieku un galdniecības noliktavā Londonas dienvidaustrumu rajonā Grīnvičā žurnālisti uzgājuši divos stāvos bez elektrības un ūdensapgādes cieši kopā izmitinājušos aptuveni 20 imigrantus no Latvijas un Polijas.
Daudzi no viņiem gulēja uz netīriem matračiem, bet tur pat blakus pa smirdošiem atkritumu kalniem saimniekoja žurkas. Uz betona grīdas starp sasistiem stikliem atradās apģērbs, bet pa vidu šai netīrībai bija redzamas viesstrādnieku tuvinieku fotogrāfijas.
Tur pat netālu laikraksta žurnālisti kādā bankrotējuša uzņēmuma nepabeigtā mājā bez jumta atklāja bariņu rumāņu, bet Ņūkrosas un Viktorijas piepilsētās viesstrādnieku grupas bija apmetušās kādā nelietotā rūpnieciskā īpašumā un pamestos būvobjektos.
Austrumeiropiešu apmetnes žurnālisti atraduši arī Liverpūlē, bet Pītersboro pilsētā pagājušā nedēļā uzietas 15 nelegālas mītnes, kurās bija apmetušies bez darba palikušie austrumeiropieši.
Kā žurnālistiem stāstīja viens no galdniecības noliktavā dzīvojošiem - no Latvijas iebraukušais santehniķis Niko -, viņš ēkā mitinās jau četrus mēnešus, jo viņa sapnis atrast Lielbritānijā labu darbu izvērties par īstu murgu.
"Darba man nav jau aptuveni gadu," viņš sacīja, turot rokā informācijas skrejlapiņu "Kā atgriezties darbā".
"Lielbritānijā es ierados pirms četriem gadiem. Sākumā es pelnīju daudz naudas, bet, sākoties ekonomiskajai krīzei, šeit vairs nebija darba. Man nebija kur dzīvot. Kāds man pastāstīja par šo vietu, un es guļu uz matrača. Pārtiku mēs saņem kādā labdarības iestādē, bet bezpajumtnieku dienas centrā var ieiet dušā," stāstīja Niko.
"Šī nav pati labākā situācija, bet man kaut kā ir jāiztiek. Man nav izvēles. Latvijā man ir četri bērni un liela māja. Bet man nav naudas, lai tur nokļūtu. Un, pat ja es varētu, tur mani nekas negaida," viņš norādīja.
"Padomju laikos es biju profesionāls basketbola spēlētājs un ceļoju apkārt pasaulei. Tagad man nav nekā. Vismaz padomju laikos mums bija darba vietas un veselības aprūpe," sacīja Niko.
Viņš atzina, ka daļēji viņa, līdzīgi kā tūkstošiem citu imigrantu, grūtības saistītas faktu, ka viņš šos gadus nav Lielbritānijā maksājis nodokļus un nav bijis reģistrēts strādnieks.
"Es vairākus gadus strādāju par santehniķi Džērsijā, kur nav tādu pašu nodokļu likumu. Līdz ar to, kad es ierados britu salās, es nevarēju prasīt pabalstus," viņš sacīja.
"Pēc tam es strādāju Birmingemā, saņemot 250 sterliņu mārciņas nedēļā skaidrā naudā uz rokas. Tādā pašā pozīcijā ir desmitiem tūkstoši viesstrādnieku. Mēs to nebijām paredzējuši. Lielbritānija bija mūsu glābējs. Tagad tas ir mūsu murgs."