Bijušā Bulgārijas gaisa spēku komandiera Radeva uzvara izraisījusi kārtējo politisko krīzi vienā no ES nabadzīgākajām dalībvalstīm, jo pirmdien par atkāpšanos paziņoja centriski labējais premjerministrs Boiko Borisovs, kurš prezidenta vēlēšanās atbalstīja savu partijas biedreni Cecu Cačevu.
Bulgārijas parlamenta spīkere vēlēšanu otrajā kārtā ieguva tikai 36% balsu, bet neatkarīgais kandidāts Radevs – vairāk nekā 59%.
53 gadus vecais politikas jaunpienācējs Radevs, kuru atbalstīja opozīcijā esošā Sociālistu partija, priekšvēlēšanu kampaņā aicināja izbeigt ES un ASV sankcijas pret Krieviju, kas tika ieviestas pēc 2014. gadā veiktās Krimas pussalas aneksijas un militārās agresijas Austrumukrainā.
Atšķirībā no nākamā Bulgārijas prezidenta nupat ievēlētajam Moldovas prezidentam Dodanam prioritārs ir tikai viens sabiedrotais – Krievija. Kopš 2009. gada Moldovā pie varas atradušies proeiropeiskie spēki, kas vēlas valsts iestāšanos ES. 2014. gadā Moldova parakstīja asociācijas līgumu ar ES, uz ko Krievija atbildēja ar moldāvu produktu importa aizliegumu.
Dodans, kuru atklāti atbalstīja Moldovas Pareizticīgo baznīca, ir solījis sarīkot referendumu par Moldovas izstāšanos no asociācijas līguma ar ES, lai varētu iestāties Krievijas vadītajā Eirāzijas Ekonomiskajā savienībā (EES). Viņš arī vēlas federalizēt Moldovu, lai atrisinātu konfliktu ar separātisko Piedņestras reģionu, kur miera uzturēšanas misijas aizsegā atrodas tūkstošiem Krievijas militārpersonu.
Oktobrī publicētā aptaujā tikai 31% Moldovas iedzīvotāju atbalstīja valsts iestāšanos ES, bet 44% priekšroku deva EES, vēsta Reuters.
Visu Ulda Ķezbera rakstu lasiet otrdienas, 15. novembra laikrakstā Diena!