Čehijas Statistikas birojs vēsta, ka saskaņā ar rezultātiem, kas iegūti pēc 98,3% biļetenu saskaitīšanas, par Zemanu balsojuši 38,88% vēlētāju, kamēr Drahošs ieguvis 26,44% balsu. Trešajā vietā ar aptuveni desmit procentiem balsu ierindojies bijušais diplomāts Pavels Fišers.
"Fināls mums vēl ir priekšā, un nozīme ir tam," paziņojis Drahošs, aicinot tos, kas vēlas pārmaiņas, aktīvi piedalīties 26. un 27. janvārī paredzētajā balsošanas otrajā kārtā.
Vēlēšanu pirmajā kārtā no aptuveni 8,4 miljoniem balsstiesīgo čehu pie balsošanas urnām devušies apmēram 60%, un piecus gadus iepriekš, kad Zemans tika ievēlēts uz savu pirmo prezidentūras termiņu, vēlētāju aktivitāte bija aptuveni tikpat augsta.
73 gadus vecais Zemans 2013. gadā kļuva par pirmo Čehijas prezidentu, kas tika ievēlēts vispārējās vēlēšanās, un savas prezidentūras laikā viņš kļuvis bēdīgi slavens ar saviem prokrieviskajiem uzskatiem.
Savukārt 68 gadus vecais Drahošs stingri iestājas par Čehijas dalību ES un NATO, kā arī atbalsta pāreju uz eiro, lai gan aptaujas liecina, ka 85,2% čehu ir pret vienoto Eiropas valūtu.
Tajā pašā laikā arī Drahošs, tāpat kā visi pārējie astoņi kandidāti, kas startēja vēlēšanu pirmajā kārtā, iebilst pret Briseles uzspiestajām patvēruma meklētāju pārdales kvotām.
Kā ziņots, saskaņā ar aptaujām otrajā kārtā lielākas izredzes uzvarēt ir Drahošam, kurš varētu iegūt 48,5% balsu, Zemanam ar 44% paliekot otrajā vietā.
Neslāvs
Kārklu vācietis